Panorāma

Lielbritānijas sertifikāts jāapliecina Latvijā

Panorāma

Vai vajadzēs Covid-19 vakcīnas trešo devu?

Eiropas fondi – būvēt, būvēt, būvēt

Vairāk liekam betonā, nevis cilvēkā. Būvniecības nozarei draud pārkaršana

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Jauni mobilitātes punkti Rīgas dzelzceļa stacijās, siltinātas ēkas, vairāki simti īres dzīvokļu, arī modernizētas slimnīcas un simtiem kilometru sakārtotu autoceļu. Lielāko daļu no nepilniem diviem miljardiem eiro, ko saņemsim tautsaimniecības stiprināšanai, plānots ieguldīt infrastruktūrā. Ņemot vērā, ka vienlaikus būvniecībā gaidāmi arī citi apjomīgi Eiropas fondu līdzekļi, eksperti brīdina par būvniecības nozares pārkaršanas risku, kam var būt nelabvēlīgas sekas.

Atveseļošanās 1,82 miljardi eiro Latvijā ieplūdīs tuvāko piecu gadu laikā. Aplūkojot tuvplānā šo līdzekļu ieguldījumu plānu, redzams, ka vairāk nekā puse nonāks infrastruktūrā, tas nozīmē, liela daļa ir saistīta ar būvniecību. Salīdzinājumam, piemēram,

cilvēkkapitālā plānots ieguldīt tikai desmito daļu, bet pētniecībā, attīstībā un inovācijās – vēl uz pusi mazāk.  

Ekspertu grupa 16 cilvēku sastāvā, kurā bija ekonomisti, finanšu speciālisti un uzņēmēji, secinājuši, ka pētniecībai un cilvēkkapitālam plānā atvēlēts pārāk maz, jo tās ir jomas, kas nodrošina noturīgāku iespaidu uz tautsaimniecības attīstību nekā jaunu objektu būvniecība.

Fiskālās disciplīnas padomes biedrs Jānis Platais pauž: “Es domāju, ka tā mums tāda tradicionāla ievirze, ka mēs vairāk liekam betonā, bet nevis cilvēkā. Lai gan tas betons – tā ir pirmā lieta, kura cilvēkiem šķiet, ka tā pietrūkst visvairāk pirmajā acu uzmetienā.”

Arī “Providus” vadošā pētniece Iveta Kažoka, kura vērīgi sekojusi Atveseļošanas plāna veidošanas gaitai, piekrīt ekspertu grupas secinājumam: “Tas vien, ja mums būs vairāk labas kvalitātes ceļu uz kaut kādu brīdi, vai vairāk tiks saceltas dažādas mājas, kurās strādās valsts iestādes, vai tiks izveidotas jaunas skolas, vai dažāda veida digitālie risinājumi, jau pats par sevi nenozīmē, ka cilvēki vēlēsies tos lietot, ja viņiem tajā brīdī nebūs darba vai viņiem nebūs vispār vēlmes dzīvot Latvijā.”

Infrastruktūras projektu salīdzinoši vieglāka administrēšana – viņasprāt, tas ir viens no iespējamiem iemesliem, kādēļ, plānojot publisko līdzekļu izlietojumu, uzsvars tiek likts uz šo jomu. Vienlaikus nav šaubu, ka investīcijas infrastruktūrā ir nepieciešamas, norāda eksperti.

Teicama infrastruktūra ir, piemēram, viens no produktivitātes un konkurētspējas kāpināšanas priekšnoteikumiem. Jautājums ir vienīgi par investīciju balansu, kā arī sagaidāmo atdevi.

Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš skaidro, ka ir projekti (piemēram, ēku siltināšana), kur atdeve būs redzama, – “zemāks imports energoresursiem, vairāk naudas paliek Latvijas ekonomikā iekšienē”.

LU Ekonomikas un vadības fakultātes dekāns Gundars Bērziņš apšauba, ka jauns ceļš uz kādu novada centru radīs būtisku ekonomikas izrāvienu.

Vērtējot ieguldījumus infrastruktūrā, vēl viens būtisks faktors ir to ietekme uz būvniecības nozares veselības stāvokli. Pagājušajā gadā nozare Latvijā akumulēja kopumā 2,4 miljardus eiro.

Būvniecību nav iespaidojusi kovidkrīze, toties to ļoti iespaido valsts un pašvaldību pasūtījumu plūsma.

Lielākā daļa – vairāk nekā 60 procenti – no kopējiem būvniecības apjomiem tiek finansēti no publiskajiem līdzekļiem. Nozares iekšējās diskusijās apspriesta arī gaidāmā atveseļošanās naudas ienākšana.

“Nākošie pieci, seši gadi izskatās ļoti cerīgi saistībā ar finansējuma plūsmu būvniecības nozarē. Tas, kas šobrīd jau satrauc, pirmām kārtām, kā tā nauda tiks izdalīta nākošajos piecos gados, vai būs viņa vienmērīga. Un otrā lieta, lielā lieta, kas satrauc, ir –

kas notiks 2027., 2028. gadā, kad vienkārši finansējums apsīks,”

vaicā būvniecības nozares arodbiedrības priekšsēdētāja vietnieks Mārtiņš Dunskis.

Pie šāda scenārija situāciju būvniecības nozarē būtiski ietekmēs valdības rīcība. Piemēram, pozitīvu ietekmi sniegtu Liepājas cietuma vai kāda cita vērienīga projekta realizācijas plānošana brīdī, kad atkāpjas Eiropas naudas paisums. Pretējā gadījumā būvniecības nozari var piemeklēt krass kritums.

Dunskis uzsver: “Trakā lieta ir tajā mirklī, kad nozare uzkrāj muskuļus, piemēram, nodarbinot 70 000 darbinieku, nozare jau ir dabūjusi cilvēkus, kas prot strādāt, kuriem ir apmācība, kuriem ir pieredze un kuri nākošajā gadā varētu veikt tādu pašu apjomu vai pat lielāku, tāpēc, ka prasmes aug.

Tajā mirklī, kad pasūtījums krasi krītas, vairs nav nepieciešamība pēc šiem 70 000 nodarbināto, līdz ar ko viņi tiek laisti vaļā, viņi meklē darbu citās valstīs tajā pašā nozarē vai citās nozarēs.”

Eksperti prognozē, ka tuvākajos gados būvniecības nozarei cīņā par darbaspēku nāksies piedzīvot spēcīgu spiedienu uz algām. Kopā ar būvmateriālu cenu kāpumu, kas jau šopavasar piedzīvojis strauju kāpumu, tas var ievērojami sadārdzināt būvniecības pakalpojumus. Tas rada tālejošu risku kopējai valsts ekonomikai, nelabvēlīgi iespaidojot Latvijas konkurētspēju. Tas tieši var atsaukties arī uz Atveseļošanas plānā iecerēto būvniecības projektu realizāciju.

“Tas nozīmē to, ka šībrīža potenciālais plānojums izmaksām var būt nepareizs. Var izrādīties tā, ka šī investīciju projekts beigās maksā daudz dārgāk, nekā mēs bijām plānojuši. Tas nozīmē, ka mēs varam nonākt pie situācijas, ka mēs nemaz nevaram pabeigt [projektu]. Vai arī radīt ievērojami mazākā apjomā,” uztraukts ir LU Ekonomikas un vadības fakultātes dekāns.

Eksperti brīdina par būvniecības nozares pārkaršanas risku. Pārmērīgi sadārdzinoties būvniecības pakalpojumiem, sagaidāms domino efekts uz citām nozarēm.

Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka uzskata, ka pārkaršanas risks ir pamatīgs: “Un tagad, kad mēs runājam par inflāciju, un mēs redzam, ka cenas jau pieaug dažādu iemeslu dēļ – arī degvielas cenas, bet ne tikai, pārtikas cenas pieaug pamazām. Un, ja mēs pieplusosim vēl to pārkaršanas risku būvniecībā, tad

mēs varam rēķināties, ka inflācija tomēr varētu pieaugt vairāk nekā par 2%.”

Fiskālās disciplīnas uzraugs uzskata, ka būvniecības nozares dzesēšanas pasākumi, piemēram, projektu realizācijas termiņu pārlikšana, lai novērstu to pārklāšanos, jau lielā mērā ir nokavēti: “Protams, šie pasākumi ārkārtīgi spēcīgi sildīs ekonomiku. Man ir grūti pašlaik pateikt, bet man tāda iekšējā sajūta ir, ka mūsu ekonomika pāris tuvākos gadus varētu būt jau diezgan karsta. Karsta tādēļ, ka mums ir atliktais pieprasījums, kas izveidojās pandēmijas laikā.”

Platais mudina lūkoties uz valsts budžeta finansētiem pasākumiem, kuru realizāciju iespējams atlikt uz vēlāku – ekonomikai kopumā grūtāku – laiku.

Kā rezumē Kažoka, Atveseļošanas plāns būtībā ir mūsu augstāko ierēdņu un politiskās elites redzējums par Latvijas attīstību, kas ietver vairākus skaidrus elementus: “Kā strukturējošais elements numur viens – gandrīz visi grib kaut ko būvēt. Strukturējošais elements numur divi – ka 

visi redz vajadzību veicināt biznesu un konkurētspēju, gandrīz neviens neredz vajadzību tā nopietni pieķerties sociālās nevienlīdzības mazināšanai.

Numur trīs ir, ka, jā, valdība it kā mēģina paturēt to kopējo skatu uz lietām, bet vienlaikus tam kopējam skatam, kas būtu neatkarīgs no ministriju pašu īpašajiem redzējumiem, resoriskajiem redzējumiem, trūkst jaudas.”

Gaidāms, ka pirmā atveseļošanas naudas daļa – 237 miljoni eiro – Latvijai būs pieejami jau jūlijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti