Parlamenta Preses dienestā norāda, ka izmaiņas likumā nepieciešamas, lai tā normas pielāgotu reālajai nozares praksei un ņemtu vērā jaunuzņēmumu darījumu specifiku un apjomu.
Turpmāk uz valsts atbalstu varēs pretendēt arī tie jaunuzņēmumi, kuri saņēmuši agrīnas stadijas riska kapitāla ieguldījumu ne tikai pamatkapitālā, bet arī konvertējamā aizdevuma veidā un ņemot vērā kapitāldaļu emisijas uzcenojumu.
Noteikti vairāki izņēmumi, ļaujot kvalificēties atbalstam arī uzņēmumiem, ja tajā kvalificēts riska kapitāla investors veic atkārtotus ieguldījumus. Atbalstu drīkstēs pieprasīt jaunuzņēmumi, kuros ieguldītas pietiekami lielas investīcijas - vismaz 150 tūkstoš eiro apmērā. Šo atbalstu varēs pieprasīt par diviem atbalsta programmas periodiem. Līdz šim jaunuzņēmumu atbalsta periods bija viens gads.
Tāpat atcelts ierobežojums maksimālajam investora ieguldījuma apmēram, līdz kuram jaunuzņēmums var kvalificēties atbalsta saņemšanai. Patlaban šis ieguldījums var būt, sākot no 30 līdz 200 tūkstošiem eiro, bet, pētot riska kapitāla nozares praksi, investīcijas bieži vien pārsniedz šo summu, tāpēc nepieciešams izslēgt maksimālo slieksni. Ekonomikas ministrija secinājusi, ka, pēc Latvijas riska kapitāla datiem, Latvijas un pasaules praksē ieguldījumu apjoms jaunuzņēmumos arī agrīnās fāzēs ir no 100 līdz 500 tūkstošiem eiro.
Jaunuzņēmumu regulējumā papildināti riska kapitāla investoru kvalifikācijas nosacījumi. Par kvalificētu riska kapitāla investoru turpmāk varēs būt ne tikai alternatīvo ieguldījumi fondi un to pārvaldnieki, bet arī privātie investori un akcelerācijas programmas.
KONTEKSTS:
Līdz šim atbalsta programmās apstiprināts tikai viens jaunuzņēmums un divi kvalificēti riska kapitāla investori.
Jaunuzņēmums ir tehnoloģisks uzņēmums ar augstas izaugsmes potenciālu, tostarp inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu un attīstību. Latvijā patlaban darbojas ap 320 jaunuzņēmumu.
