Vai valsts «Grindeks» akciju dēļ var «uzdāvināt» Lipmanam 1,65 miljonus eiro?

Latvijas valsts, kurai pieder 2,3% farmācijas uzņēmuma "Grindeks" akciju, šobrīd nemēģina piedzīt no Kirova Lipmana un viņa ģimenes iespējamos zaudējumus, kas radās Finanšu instrumentu likuma pārkāpuma dēļ, ko atzina arī Augstākā tiesa. Latvija gan savu pozīciju var mainīt un tādējādi, iespējams, iegūt, 1,65 miljonus eiro, raksta Rus.lsm.lv.

Nauda garām kasei?

Latvijas valstij pieder 219 800 akcijas farmācijas uzņēmumā „Grindeks”, kas ir aptuveni 2,3% no kompānijas kapitāla. Akcijas nodotas apsaimniekošanā Privatizācijas aģentūrā. Šogad 26.septembrī valdība nolēma šīs akcijas pārdot izsolē, kas notiks 8.novembrī. Noteiktā minimālā cena ir 3,78 eiro par akciju, un par visu valstij piederošo paketi var iegūt vismaz 830 800 eiro.

Bet saskaņā ar Finanšu instrumentu likumu „Grindeks” vairākuma akcionāriem – Kirovam Lipmanam un viņa dēlam Filipam - pirms dažiem gadiem bija jāizsaka obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums mazākuma akcionāriem par vienas akcijas bilances vērtību, kura saskaņā ar 2014.gada bilanci sasniedza 11,31 eiro.

Ja toreiz Lipmana ģimene pildītu likuma prasības, valsts, piekrītot akciju pārdošanai, varētu iegūt 2,486 miljonus eiro jeb par 1,65 miljoniem eiro vairāk nekā minimālais ieguvums izsolē.

Taču tas nenotika. Finanšu un kapitāla tirgus komisija vēl 2014.gada beigās konstatēja, ka Kirovs Lipmans, viņa sieva Anna un dēls Filips ieguvuši kopīgu kontroli pār 50,02% akciju, nepaziņojot par to finanšu tirgus uzraugiem. Saskaņā ar likumu, iegūstot kontroli pār vairāk nekā 50% akciju, ir jāizsaka obligātais akciju atpirkuma piedāvājums, tāpēc FKTK noteica Kirovam Lipmanam 14 200 eiro sodu, bet Filipam Lipmanam – 10 600 eiro sodu, un noteica, ka abiem ir jāizsaka obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums citiem akcionāriem.

Lipmani šo lēmumu apstrīdēja, un tiesvedība ilga divus gadus, līdz 5.septembrī Augstākā tiesa apstiprināja FKTK pozīciju. Bet komisijai nācās secināt, ka ir noticis juridiskais kāzuss. Anna Lipmane 2015.gada maijā pārdeva nelielu viņai piederošo "Grindeks" akciju daļu, līdz ar to oficiāli Lipmana ģimene nu kontrolēja nedaudz mazāk par 50% uzņēmuma akciju – tik daudz, lai nebūtu jāizsaka obligātais atpirkuma piedāvājums.  

Taču, tā kā likums nebija ievērots un to atzina Augstākā tiesa, FKTK atzīst, ka mazākuma akcionāriem ir tiesības piedzīt zaudējumus caur tiesu.

Bet ne Latvijas valdība, ne Privatizācijas aģentūru pārraugošā Ekonomikas ministrija pašlaik to nedara, un turklāt pieņemts lēmums par „Grindeks” akciju pārdošanu.

EM atbilde pēc publikācijas: 

Jau pēc publikācijas, piektdien, 14.oktobrī, no rīta Ekonomikas ministrija informēja, ka arī pēc “Grindeks” akciju pārdošanas personas nezaudē tiesības prasīt zaudējumu piedziņu, un atgādināja par FKTK rekomendācijām prasīt kompensācijas tiesas ceļā. Par valsts plāniem šajā  jautājumā gan ministrija skaidrību neviesa.   

Tiesa, Rus.lsm.lv aptaujātie eksperti atzīst, ka līdz Augstākajai teisai šādas prasības par zaudējumu piedziņu obligātā atpirkuma piedāvājuma neizteikšanas dēļ vēl nekad nav nonākušas. Līdz ar to nav tiesu prakses šādos gadījumos. Tāpēc nav skaidrs, vai prasības iesniegšanai vispirms būtu jāpārdod akcijas un jāfiksē starpība, kas ir zaudējumi, vai tieši otrādi – akciju pārdošana nozīmētu, ka ir zaudēta iespēja tiesā prasīt zaudējumu piedziņu.  

Ekonomikas ministrija nav lietas kursā?

Lēmumu par „Grindeks” akciju pārdošanu valdībā iesniedza Ekonomikas ministrija, kura nav sniegusi atbildi, kā valsts varētu rīkoties šajā situācijā saistībā ar iespējamajiem zaudējumiem.  

Ministrija gan norādīja, ka lēmums par valstij piederošo dažādu uzņēmumu, tajā skaitā „Grindeks”,  kapitāldaļu pārdošanu izšķīrās vēl iepriekšējā, Laimdotas Straujumas ( „Vienotība”) valdība 2015.gadā.

Ministrija arī pieļauj, ka „Grindeks” akciju cena izsolē varētu būt lielāka par minimālo noteikto.

Bet kāpēc ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ( „Vienotība”)  pēc Augstākās tiesas lēmuma Limpana lietā nerosināja pārskatīt rīkojumu par „Grindeks” akciju pārdošanu, ministrija neatbildēja.  

Valstij jātiesājas

Uz Lipmana pārkāpumiem, neizsakot obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, iepriekš norādīja Lietuvas Investoru asociācija, jo daži tās biedri ir farmācijas uzņēmuma mazākuma akcionāri.  

„No vienas puses, es varu saprast Latvijas valdību – vienkārši pārdot savas akcijas un nepiedzīt zaudējumus ir viegls ceļš,” saka asociācijas vadītājs Vitauts Plunksnis.

„Taču no likumības viedokļa... Spriediet paši – valsts regulatora [FKTK] personā paziņo, ka ir jābūt atpirkuma piedāvājumam. Pēc tam valsts Augstākās tiesas personā apstiprina likuma neievērošanas faktu. Ja pēc tam valsts caur tiesu nemēģina piedzīt zaudējumus – tas izskatās dīvaini,” saka Plunksnis.  

Tiesa, finanšu kompānijas „INVL Asset Management” valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs uzskata, ka akciju pārdošanas fakts nenozīmē, ka valsts nevar pēc tam piedzīt zaudējumus.  

„Es ceru, ka izsoles fakts nenozīmē, ka valsts atteikusies no tiesībām prasīt no „Grindeks” galvenajiem akcionāriem zaudējumu piedziņu. Es pat saredzu šeit zināmu loģiku – lai pieprasītu piedzīt zaudējumus, tie vispirms ir jānofiksē, tātad – jāpārdod akcijas. Jo pirms akciju pārdošanas zaudējumu fakts nav acīmredzams,” norāda Martinovs.

Pēc viņa teiktā, pie šī jautājuma derētu atgriezties pēc izsoles.  

„Ja arī tad no valsts nesekos prasība tiesā, varēs painteresēties, kāpēc tā. Jo valsts aktīvi piedzen parādus no fiziskām un juridiskām personām, bet te rīkojas pasīvi,” saka Martinovs.

"Ja amatpersonas rezultātā teiks, ka mēs pārdodam akcijas, sarēķinām zaudējumus un sniedzam prasību tiesā, tas būtu valstiskās domāšanas piemērs. Tas parādītu, ka valsts likumīgi aizstāv savas intereses. Un šādai prasībai varētu pievienoties citi mazie "Grindeks" akcionāri," norāda Martinovs.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti