Ģimenes, kurās izjūt atbalstu
Latvijas Radio uzrunāja divas dažādas mājsaimniecības, lai noskaidrotu, vai līdz ar OIK un sadales tarifu izmaksu dzēšanu no rēķina cer uz mazāku rēķinu un kā kopumā vēl citi atbalsta veidi, piemēram, ik mēneša 20 eiro atbalsts senioriem un 50 eiro atbalsts par katru bērnu ietekmēs ģimenes spēju norēķināties par energoresursiem.
Raivja ģimenē aug četras atvases. Ģimene dzīvo privātmājā. Pērn jūnijā par elektrību maksāja 64 eiro, bet decembrī jau divas reizes vairāk. Vai atbalsts palīdzēs nosegt elektrības sadārdzinājumu?
“Šķiet, ka jā, šķiet, ka nosegs. Protams, ir arī citi energoresursi, kurus mēs patērējam. Vedam bērnus uz skolu, tērējam degvielu. Apkurei ir savas izmaksas, un tā tālāk. Elektrība nav vienīgais, bet tik un tā es vērtēju šo atbalstu ļoti pozitīvi. Par elektroenerģiju arī līdz šim daudzbērnu ģimenēm bija atbalsts, bet tie bija 10 eiro mēnesī. Tas īpaši neko nerisināja un nevarēja just. Šis atbalsts izklausās pēc labām pārmaiņām,” sacīja Raivis.
Mārīte ar vīru dzīvo dzīvoklī. Abi ir seniori. Tātad papildus ik mēnesi katrs saņem 20 eiro atbalstu. Mārīte pastāstīja, ka pagājušā gada decembrī par elektrību maksāja 22 eiro. Šogad decembrī par septiņiem eiro vairāk.
“Valsts sniegtais atbalsts rēķinu pilnībā nosedz. Mums ir siltināta māja. Mēs varam paši regulēt dzīvokļa siltumu. Mums ir alokatori pie radiatoriem. Mums nav jāsilda ar elektrību,” pastāstīja Mārīte.
Līdz ar to šoziem izmaksu kāpumu par apkuri šajā mājsaimniecībā skaudri neizjūt.
OIK un sadales tarifs – 40–50% no rēķina
Tikmēr Latvijas Radio uzrunātie elektrības tirgotāji skaidroja, ka OIK un sadales pakalpojuma izmaksu īpatsvars elektrības rēķinā ir cieši saistīts ar patēriņu un elektrības cenu. Vidēji šī sadaļa pagājušā gada rēķinā veidoja aptuveni 40–50%.
“Latvenergo” pārdošanas direktors Uldis Mucinieks prognozēja, ka šogad līdz ar valsts atbalstu elektrības rēķini būs mazāki nekā pagājušā gadā: “Tas var, protams, atšķirties no klienta uz klientu, bet vispārējais novērtējums, ka šīs izmaiņas caurmērā spēs atgriezt tajā līmenī, kur bija pagājušā gadā. Kādam varbūt ne pa visam, bet ļoti tuvu.” Tiesa, situāciju var ietekmēt arī tas, vai līgums ir par biržas vai fiksēto elektrības cenu.
“Enefit” privātpersonu segmenta vadītājs Mārtiņš Vancāns zināja teikt, ka elektrības cenu kāpums skar tika 20% no uzņēmuma klientiem, kuri maksā par elektrību pēc biržas cenas. Tā janvārī ir apmēram divarpus reizes augstāka nekā pirms gada. Pārējiem klientiem noslēgti līgumi par fiksētu cenu.
“Janvāra rēķinus mēs vēl gatavojam un izsūtīsim tuvākā laikā, bet provizoriski biržas produktu klientu rēķini ar visu atbalstu būs 20–30% lielāki nekā pirms gada,” pastāstīja Vancāns.
Ekonomists: Dāsns atbalsts
Kopumā energoresursu cenu kāpuma mazināšanai atvēlētā atbalsta paka valstij izmaksā 450 miljonus eiro, kas ir vairāk nekā 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
“Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš atbalstu vērtēja kā dāsnu, sakot, ka daudziem cilvēkiem tas kompensēs energoresursu cenu pieaugumu ar uzviju. Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju cenu kāpums nav bijis tik katastrofāls, it īpaši runājot par apkuri, jo vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju dzīvo vai nu mājās ar malkas apkuri vai pilsētās un ciemos ar centralizēto apkuri, kas balstīta uz šķeldu. Izņēmums ir Rīgas iedzīvotāji.
Elektrība gan visiem kļuvusi par apmēram 40% dārgāka nekā pirms gada, tomēr vidēji mājsaimniecības nepatērē daudz un rēķina pieaugums ir 10 līdz 15 eiro apmērā.
Ekonomists pauda, ka nākotnē energoresursu izmaksu sarukums nav gaidāms un valsts mūžīgi nevarēs atbalstīt mājsaimniecības un uzņēmumus.
Valsts iespējas palīdzēt uzņēmumiem?
Valsts lēmumu segt OIK un sadales tarifu izmaksas vairāk izjutīs tie klienti, kuriem ir mazāks elektrības patēriņš. Bet, jo lielāks rēķins, jo izmaiņas mazāk pamanāmas. Tieši šo faktoru minēja ražojošie uzņēmumi ar milzīgiem ikmēneša elektrības rēķiniem, aicinot valdību noteikt vēl kādu papildu atbalstu.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība) pauda, ka nav izstrādāts tāds instruments no Eiropas Komisijas puses, kā varētu vēl vairāk atbalstīt uzņēmējus: “Un, arī runājot enerģētikas ministru sanāksmē, Eiropas komisāre atzina, ka nav plānots šādas vadlīnijas izstrādāt. Tas arī ierobežo valstu iespējas palīdzēt saviem uzņēmējiem.”
Vitenbergs uzsvēra, ka ar energoresursu cenu sadārdzinājumu saskaras visas Eiropas valstis un, piemēram, tādās zemēs kā Vācijā, Lielbritānijā un Francijā kāpums ir bijis vēl lielāks nekā Latvijā. Ja mūsu valsts uzņēmumi konkurē šajos tirgos, tad konkurences apstākļi nav mainījušies. Problēma ir, ja konkurē ar valstīm, kur energoresursu izmaksas ir zemākas.
KONTEKSTS:
Šoziem vērojams gan elektroenerģijas, gan dabasgāzes cenu kāpums, kas ietekmē arī apkures izmaksas. 2021. gads noslēdzās ar absolūtu elektroenerģijas cenas rekordu.
Lai kompensētu straujo cenu kāpumu ziemas sezonā jau bija atbalsts: elektroenerģijai tika uz pusi samazināts sadales pakalpojuma tarifs, tika palielināts atbalsts aizsargātajiem elektrības lietotājiem, vakcinētie seniori ziemas sezonas laikā saņem 20 eiro, samazināta obligātās iepirkuma komponentes (OIK) likme un piešķirti papildu līdzekļi mājokļa pabalstiem.
Vēlāk valsts atbalsts energocenu krīzē paplašināts. Tostarp valsts apņēmusies pilnā apmērā segt OIK un sistēmas pakalpojumu izmaksas pilnīgi visiem elektrības lietotājiem, tostarp saimnieciskās darbības veicējiem.
