Vai skaidrā nauda pārdzīvos Covid-19?

Par vienu no koronavīrusa upuriem var kļūt norēķini skaidrā naudā. Pamatojums tam – papīra banknotes un monētas ik dienas ceļo no rokas rokā. Tomēr daļa zinātnieku norāda, ka inficēšanās risks, izmantojot bankas kartes, nav mazāks.

Pašā marta sākumā, kad Covid-19 epidēmija Eiropā tikai sākās, bažas par iespēju inficēties, izmantojot skaidro naudu, apstiprināja Pasaules Veselības organizācija. “Jā, tas ir iespējams. Mēs zinām, ka nauda ceļo no rokas rokā un var uz savas virsmas savākt visus iespējamos vīrusus un baktērijas. Mēs rekomendējam pēc skaidras naudas lietošanas nekavējoties mazgāt rokas un neaiztikt ar tām seju. Pēc iespējas vairāk būtu jālieto bezkontakta maksājumi,” Pasaules Veselības organizācijas pārstāvja teikto citē britu laikraksta “The Independent” interneta portāls.

Šis citāts ieguva plašu popularitāti pasaules presē, un rezultātā daudzi vai nu vispār pārstāja norēķināties ar skaidru naudu, vai arī centās banknotes un monētas pašrocīgi sterilizēt. Kā ziņo portāls "Central Banking", arī sadzīves mikroviļņu krāsnīs.

Pēc pāris dienām Pasaules Veselības organizācijai nācās sniegt vēl vienu skaidrojumu: paziņojums ir pārprasts. “Mēs neapgalvojām, ka koronavīruss tiek nodots ar banknotēm un monētām un neizplatījām nekādus oficiālus paziņojumus šajā sakarā. Mēs rekomendējām mazgāt rokas pēc tam, kad jūs norēķināties ar skaidru naudu, sevišķi pirms ēšanas vai ēst gatavošanas. Tas ir normāls un derīgs higiēnas padoms,” portālam “Moneywatch” skaidroja organizācijas pārstāve Fadela Čeiba.

Cik netīra ir papīra nauda?

2015. gadā Deli Universitātes Genomikas un integrālās bioloģijas zinātnieki izpētīja netīrumus, kas tika savākti no Indijas rūpijām. “Central Banking” raksta, ka banknotes tika savāktas no ielu tirgotājiem, veikaliem un valūtas maiņas punktiem. Analīžu rezultātā uz banknotēm tika atrastas sēnītes (70%), baktēriju populācijas (9%) un vīrusi (mazāk par 1%). Rūpiju banknotes ir izgatavotas no kokvilnas substrāta, un, kā rāda pētījumi, baktērijas uz šāda materiāla spēj izdzīvot ilgāk nekā uz polimēra banknotēm, jo kokvilnas šķiedra spēj labi uzturēt mitrumu.

“Banknote var savākt baktērijas un vīrusus no visām rokām, ar kurām nonāk kontaktā. Tas pats notiek ar jebkurām citām virsmām, kam pieskaras cilvēku rokas – lifta pogām, rokturiem, kāpņu margām,” izdevumam “Central Banking” apstiprina Singapūras valūtas pārvaldes pārstāvis.

Arī polimēra banknotes var pārnēsāt no vienām rokām uz citām baktērijas, tomēr, pateicoties materiāla īpašībām, šī iespēja samazinās. Harpera Adamsa universitātē Lielbritānijā veiktie pētījumi liecina, ka

baktērijas, kas sastopamas uz cilvēka rokām, pie polimēru banknotēm tik labi nepielīp kā pie kokvilnas materiāla banknotēm.

“Turklāt baktērijas, kas nokļūst uz mākslīga materiāla banknotēm, ātrāk iet bojā,” skaidro šī pētījuma vadītājs, profesors Frenks Vrizekups.

Cik ilgi vīruss izdzīvo uz banknotēm?

Dienvidāfrikas rezervju banka 17. martā paziņoja, ka nav nekādu pierādījumu koronavīrusa izplatībai ar papīrnaudu. Attiecīgi banka negrasās atsaukt apgrozībā esošās banknotes.  Iepriekš Dienvidāfrikā bija fiksēti vairāki incidenti, kad

noziedznieki centās pārliecināt iedzīvotājus nodot viņiem banknotes, jo centrālā banka tās it kā izņem no apgrozības tādēļ, ka nauda esot inficēta ar koronavīrusu.

Zinātnieki un mediķi cenšas noskaidrot, cik ilgi vīruss saglabā aktivitāti uz dažādām virsmām. Uz cietas virsmas līdz 48 stundām. Uz mīkstām virsmām, piemēram, apģērba, šis laika periods ir nedaudz īsāks.

Pasaules Veselības organizācijas līdzstrādniece Stefānija Brikmane uzskata, ka “uz virsmām vīruss neizdzīvo ilgi, sevišķi ja tās ir sausas”, raksta “Central Banking”.

Londonas Metropoles universitātes molekulārās imunuloģijas profesors Gerijs Maklīns arī ir pārliecināts, ka vīruss atšķirībā no baktērijām uz banknotēm nesaglabā ilglaicīgu aktivitāti. Turklāt, lai inficētos, nepieciešams arī rokas un sejas kontakts.

Pētījumā, kas publicēts šā gada 17. martā, norādīts, ka jaunā koronavīrusa celms jeb štamms ir stabilāks uz metāla un plastmasas virsmām nekā uz mīkstiem materiāliem, nekā uz kartona vai papīra. Tas var nozīmēt, ka uz bankas kartēm un polimēru banknotēm koronavīruss tomēr saglabā dzīvotspēju ilgāk, attiecīgi pieaug arī inficēšanās risks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti