Lielogu krūmmelleņu audzētavā Kaigu purvā jau no agra rīta kārbiņu pēc kārbiņas pilda sezonas strādnieki – skolēni un skolotāji atvaļinājuma laikā, pensionāri un bezdarbnieki. Sulīgās mellenes tirgū nopērkamas jau kādu mēnesi, bet tās vestas no Polijas. Mūsējās tikko sākušas ražot.
Lielogu krūmmellenes selekcionētas no zilenēm Ziemeļamerikā, Kanādā, pēdējos 10 gados tās ienākušas arī Latvijā. Nav ģenētiski modificētas. Patlaban ir visīstākais to vākšanas laiks. Par vienas šādas kārbiņas pielasīšanu vācējs saņem 15-it santīmus. Cik salasa, tik nopelna. Bet cik tad izdodas salasīt?
„Var pat 100 salasīt, ja grib, līdz dienas beigām. Bet mēs vēl neesam neviens tik daudz salasījis. Var nopelnīt, ja ir gribasspēks. - Tas nemaz nav grūti, tikai vakarā sāp mugura, bet, ja var paciesties, tad var salasīt. Ogas lielas, iet ātri...Ko darīsiet ar nopelnīto? Kaut ko sev nopirkšu,” stāsta ogu lasītāji Kitija un Kaspars Titarenko.
Ik dienas šeit sapulcējas ap 30 ogu lasītāji no tuvējās apkārtnes. Katrs no viņiem tiek reģistrēts oficiāli. Bet patreizējais likums nav izdevīgs ne uzņēmējiem, ne sezonas strādniekiem - gan birokrātija nospiedoša, gan nodokļi pārāk lieli, tādēļ daudzi cenšas tos apiet.
„Mūsu sektorā ir viens tumšs sektors – tie, kas ir nereģistrēti. Piemēram, man viena atnāk, prasu dokumentus, pasi, viņa saka – es lasīju zemenes, lasīju avenes, man neviens neko nav prasījis...” skaidro Māra Rudzāte. Mēs gribam strādāt legāli, maksāt algas un bankai kredītus, saka Augļkopju asociācijas vadītāja. Tieši asociācija iestājās par likuma izmaiņām, lai godīgie uzņēmēji nepaliktu zaudētājos, un nezaudētu arī valsts.
„Gan Finanšu ministrija, gan Labklājības ministrija, gan Zemkopības ministrija ir strādājušas, un tagad ir tapis likums, kas mazinās birokrātijas slogu, noformējot strādniekus, un nodokļus samazinās, lai mēs kaut cik būtu konkurētspējīgi - visi legālie maksātāji viens pret otru un arī pret blakusvalstīm,” saka Rudzāte.
Patlaban likumprojekts iesniegts Ministru kabinetā, un tas paredz būtiski mazināt nodokļu slogu laukstrādniekiem.
„Ja skatāmies, šobrīd ir algas nodoklis 25%, vēl sociālais nodoklis 35%, tad turpmāk šis nodokļu apmērs būs vien 15%. Nozare norādījusi arī uz lielu administratīvo slogu, kas saistīts ar atskaišu iesniegšanu. Mēs esam šo sistēmu vienkāršojuši un varēs Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmā reģistrēt savus darbiniekus un aprēķināt nodokļu apmērus,” norāda ZM Lauku attīstības atbalsta departamenta vecākā referente Agrita Karlapa.
Valdība par šo likumprojektu lems nākamajā otrdienā. Polijā un daudzās citās Eiropas valstīs sezonas strādniekiem nodokļu apmērs jau vairākus gadus ir tikai 15%, tāpēc mums grūti ar viņiem konkurēt - arī šobrīd tirgū viņu mellenes ir par latu lētākas.
