Pirms četriem gadiem, pasliktinoties Krievijas un Rietumvalstu politiskajām attiecībām, virkne Latvijas pārtikas ražotāju saskārās ar eksporta aizliegumu. Cerības pavēra Ķīnas valdības piešķirtās pārtikas eksporta atļaujas. Sadarbību centās veicināt arī Latvijas amatpersonas, dodoties uz Ķīnu ar uzņēmēju delegācijām. 2016. gada nogalē Latviju apmeklēja arī Ķīnas premjerministrs, taču rezultāti, uz kādiem cerēts, aizvien nav sasniegti. Viens no uzņēmumiem, kas mēģināja ielauzties Ķīnas tirgu bija zivju konservu ražotājs “Karavela”, kas ātri konstatēja - pārdot mūsu konservus tur nevar.
"Mēs ātri vien konstatējām, ka nespējam veidot patēriņa kultūru konkrētajam produktam. Sapratām, ka nav jēga tērēt laiku un līdzekļus, un ātri pārslēdzāmies. Ir citi tirgi, kuros ir jēga un vērts strādāt, piemēram, tā pati Japāna, kas ir daudz mazāks skaitliski, bet pārdošanas apjomi tur ir desmitiem reižu lielāki, nekā Ķīnā esam sasnieguši," stāstīja "Karavela" līdzīpašnieks Andris Bite.
Līdzīgi domā arī "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. Kaut pārtikas nozarē Latvijas produkti ir labi, starptautiski tos nepazīst.
"Protams, mums ir sklandrauši un citas jaukas mīļas lietiņas, bet mums nav tādu globālu produktu, kas ir Parmas šķiņķis vai Rokforas siers, par ko cilvēki ir gatavi maksāt ļoti lielu naudu, un tos ir vērts vest pat uz vistālākajām pasaules vietām," skaidroja Strautiņš.
Bijušais ekonomikas ministrs Artis Kampars ("Jaunā Vienotība"), kas vienlaikus ir arī Latvijas un Ķīnas biznesa padomes priekšsēdētājs uzskata – atļauju došana Latvijas pārtikas produkcijas eksportam drīzāk bijis Ķīnas pieklājības žests.
"Tur bija vairāki signāli, ka Ķīnas pusei interesē. Piemēram, līdzdalība "Rail Baltica" projektā. Viņi to analizēja ļoti nopietni.
Kāpēc šeit bija Ķīnas premjers ar 16+1 pasākumu, tikai tāpēc, ka viņi cerēja, ka parakstīs kaut kādus dokumentus, kur Latvijas valsts viņiem kaut ko iedos,
bet Latvijas procedūras un Eiropas Savienības procedūras neļauj neko tādu darīt, un tāpēc Ķīnas puse bija vīlusies, lai veidotu vertikāli integrētas lietas," stāstīja Kampars.
Tikmēr jaunais Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro ("KPV LV") uzskata - pienācis laiks pārskatīt valsts atbalstu eksporta veicināšanai.
"Ja mēs skatāmies uz iepriekšējiem periodiem, tad investēts Ķīnas tirgū ir daudz, bijušas pārstāvniecības, taču tāds straujš rezultāts nav bijis. Ja mēs skatāmies uz eksporta tirgiem ,ja mēs skatāmies uz mūsu kapacitāti veicināt šos te eksporta tirgus, tad mēs varbūt varam skatīties uz tām valstīm, kur mums ir dinamiskākas tendences [..] mums tas ir jāsaliek kopā ar tām iespējām un resursiem, kurus tam var veltīt," stāstīja Nemiro.
Pašlaik Ķīnā Latvijai ir vairākas pārstāvniecības, kuru uzdevums ir Latvijas uzņēmumu eksporta veicināšana. Ministrs atzīst – kaut pārstāvniecību loma eksporta veicināšanā jāvērtē ilgtermiņā, to darbu sīkāk plānots vērtēt jau tuvāko nedēļu laikā.
