Aizvadītā mēneša vētras un sniegotie laikapstākļi, kas apgrūtināja lidmašīnu nosēšanos starptautiskajā lidostā “Rīga”, sagādāja galvassāpes nevienam vien aviopasažierim, kura reiss tika novirzīts uz kādu no Lietuvas vai Igaunijas lidostām.
Starptautiskajā lidostā “Rīga” norādīja, ka lidsabiedrības, lidojot uz Latviju, citas lidostas kā alternatīvu neizvēlas dažādu iemeslu dēļ. Tikmēr Civilās aviācijas aģentūra (CAA) veic pārrunas ar atsevišķiem partneriem.
“Par Lielvārdes lidostu tiek domāts kā par rezerves variantu. Un zinu, ka šobrīd “airBaltic”, CAA un “Gaisa satiksme” jau veic šādas pārrunas, lai varētu Lielvārdi izmantot gan kā alternatīvo, gan kā [lidostu] apmācību lidojumiem. Bet, cik saprotu, tad tur vēl tāls ceļš ejams,” pastāstīja lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.
Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) skaidroja, ka tehniski jau pašlaik pasažieru lidmašīnas var veikt nosēšanos militārajā lidlaukā “Lielvārde”, ja radusies ārkārtas situācija. Taču pēc lidmašīnas nosēšanās pasažieriem tajā jāuzturas, līdz ierodas atbildīgie dienesti, piemēram, muita.
“Pat ja mēs būtu nedaudz turīgāka valsts, tad, ja mums būtu tādā attālumā [50km] civilais lidlauks, tad varbūt aviokompānijas savā lidojumu plānā varētu noteikt kā rezerves lidlauku. Droši vien, ka varētu, bet, ņemot vērā, ka
Baltijas attālumi nav lieli, – 300, 400 kilometri nav daudz, ja salīdzinām šo ar citām Eiropas valstīm,” norādīja NBS Gaisa spēku Sakaru un lidojumu nodrošinājuma eskadriļas komandieris Ansis Mende.
Baltijas valstu salīdzinoši mazos attālumus kā vienu no argumentiem, kāpēc lidmašīnas apkalpe izvēlas lidot uz Lietuvu vai Igauniju, minēja arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija), piebilstot, ka katrai no Latvijas lidostām ir sava specifika.
Vienlaikus ministrs uzsvēra, ka jāsāk darbs pie lidostas ilgtermiņa stratēģijas, ietverot iespējamo paplašināšanos nākotnē. “Kā mēs zinām, lidostas visā pasaule ir sensitīvi objekti no apkaimju iedzīvotāju puses. Troksnis un viss pārējais, kāpēc apkaimju iedzīvotāji nevēlētos lidostas paplašināšanos. Līdz ar to, ja mēs vēlētos lidostas attīstību ilgtermiņā, tad lēmumi par zemju rezervēšanu, noteiktu saimnieciskās darbības veikšanu lidostas areālā ir jāpieņem savlaicīgi,” skaidroja Linkaits.
Liepājas lidosta, kura vēl nesen uzņēma komerciālos pasažieru gaisa kuģus no Rīgas, pašlaik ir kā bāze “airBaltic” pilotu skolai un privātajai aviācijai. Regulārā gaisa satiksme ar Rīgu tika pārtraukta 2020. gada rudenī un pašlaik nav skaidrs, kad tā varētu tikt atjaunota.
Runājot par Liepāju kā rezerves lidlauku Rīgas lidostai, lidostas pārstāvis apliecināja, ka lidosta ir gatava reaģēt jebkurā diennakts laikā. Problēmu gan sagādā vieta, kur novietot lielos gaisa kuģus.
“Būtu forši, ja pasažieri, kas ceļo uz Latviju, netiktu nogādāti Lietuvā vai Igaunijā. Bet jāsaprot, ka
mēs ikdienas režīmā strādājam ar mazāku cilvēku skaitu – gan ugunsdzēsēju, gan drošībnieku, kas nodrošina ārkārtas situāciju pasākumu plānu.
Liepāja ir reģionālā lidosta – visas lidmašīnas, kas ir uz perona Rīgā, mēs nevaram novietot pie sevis. Vienu līdz trīs lidmašīnas mēs varam novietot, un tad tā kapacitāte tiek izsmelta. Un šeit ir vajadzīga attīstība un investīcijas – gan lidlaukā, gan pasažieru terminālim,” pastāstīja SIA "Aviasabiedrība "Liepāja"" valdes loceklis Agris Sprūde.
No Baltijas valstīm labākā situācija ir Lietuvā, kur juridiski ir viena lidosta ar trim lidlaukiem dažādās Lietuvas vietās – Kauņā, Palangā un Viļņā. Savukārt Igaunijā situācija ir līdzīga kā pie mums – nepieciešamības gadījumā lidmašīnas tiek novirzītas uz Rīgu.
