Īpašumu attīstības milža “Merks” vārds medijos saistībā ar Lucavsalas un Zaķusalas attīstības plāniem izskan ik pēc gada. Tagad kompānijas Nekustamo īpašumu attīstības direktors Mikus Freimanis ir konkretizējis, ka Lucavsalā domāts izbūvēt ap 600 dzīvokļu, un darbu pirmajā no trim kārtām sākšot nākampavasar. Piecu gadu laikā pabeigšot visu kvartālu, bet pirmie iedzīvotāji mājokļos varētu ievākties jau 2022. gada vidū. Savukārt Zaķusalu attīstīšot desmit piegājienos, uzbūvējot ap 2500 dzīvokļu un pat biroju ēku pie Salu tilta.
Aizbildinoties ar konkrētības trūkumu plānos, “Merks” interviju Latvijas Radio atteica. Iepriekš kompānijas nolīgtā projektēšanas biroja “MARK arhitekti” vadošais arhitekts Aleksejs Birjukovs bija uzzīmējis trīs 23 stāvus augstas celtnes 400 dzīvokļiem.
“Tas izskatīsies fantastiski. Es domāju – šis ir diezgan loģisks turpinājums tai attīstībai, kas Lucavsalā šobrīd ir. Pašvaldība diezgan attīstījusi publisko parku, publiski pieejamu krastmalu. Vislabākais iznākums būtu veidot tur multifunkcionālu centru, kas apvienotu gan rekreācijas iespējas, gan dzīvojamās iespējas, gan tirdzniecības un komercdarbības iespējas,” sacīja Birjukovs.
Šos plānus slavē Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora pienākumu pildītāja Ilze Purmale: “Cik esmu redzējusi, viņu piedāvātā vīzija bija ar konceptu, ka Lucavsalas parks ienāk viņu iekšpagalmos. Tāda integrēta teritorija. Līdz ar to apbūve nav īsti ne perimetrāla, ne pilnīgi brīvstāvoša, bet tā pa vidam.”
Taujāta, vai Rīgā ir vajadzīgas papildu dzīvojamās platības, Purmale sacīja: “Spriežot pēc attīstītāju lielās intereses un tendencēm, laikam vēl pieprasījums ir. Jautājums – par kādas kategorijas dzīvojamo apbūvi mēs runājam. Droši vien tā nav tā dārgā. Tā ir orientēta uz vidējo pircēju. Pēdējā laikā, kā es būvvaldes padomē esmu novērojusi, pat ļoti mazie dzīvoklīši ir piedāvājumā, kuriem viena telpa, virtuves niša un sanmezgls, kas ir pats minimums, acīmredzot arī pēc tādiem ir pieprasījums.”
No rentabilitātes viedokļa investori grib attīstīt lielus projektus, taču vienmēr ir problēma, kas uzcelto pirks.
Tā vērtē nekustamā īpašuma tirgus kompānijas “Arco Real Estate” valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits: “Šis brīdis, es gribētu teikt, jau ir tīri jutīgs izmaksu ziņā. Mēs redzam – lai no biznesa viedokļa kaut kāda rentabilitāte būtu jaunajos projektos, šībrīža būvniecības izmaksas ir ap 1100 un vairāk eiro kvadrātmetrā. Jaunie projekti, kas no nulles sāk būvēties, Rīgā šobrīd pārdodas cenu līmenī 1700-1800 eiro [par kvadrātmetru], tā ir cena ar pievienotās vērtības nodokli. Pašizmaksa jaunam projektam varētu būt 1300-1400 eiro [par kvadrātmetru].”
Arī viņa skatījumā pieprasījums pēc dzīvokļiem Rīgā ir: “Realitāte rāda, ka mazliet ir jāsaņemas darba devējiem, lai potenciālie pircēji, jaunās ģimenes spētu saņemt finansējumu bankās.
Būvizmaksu kāpumam īsti netiek līdzi atalgojuma līmenis. Bet jaunie projekti tukši nestāv, pārdošana notiek.
Ja atvērto durvju dienās norezervē desmit jaunas vienības ģimenes, kas vēlas iegādāties, tad 5-6 no tam nekvalificējas bankā kredīta saņemšanai.”
Savukārt “Z-torņu” projektu viņš sauc par nesaprotamu, jo “matemātiskā rentabilitāte šim projektam jau ir beigusies pirms 15 gadiem”. Izpārdoti dzīvokļi tajā neesot, jo cenu līmenis esot krietni par augstu Latvijas pircējiem.
Saskaņā ar Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas tirgus cenu indikatora datiem tā saukto veco dzīvokļu cenas Rīgā rāda lēni augošas tendences. Mājokļiem jaunajos projektos Rīgas centrā cena pērnā gada nogalē gan nedaudz saruka, bet tālāk no centra nemainījās vai auga nedaudz.
Rīgas centrā dzīvokli jaunajā projektā var nopirkt par divarpus tūkstošiem eiro kvadrātmetrā, kamēr mikrorajonos jauno projektu cenas ir ap 1400 eiro par kvadrātmetru, bet tuvējos novados – nepilns tūkstotis eiro.
