Panorāma

Panorāma

Panorāma

Nelikumīgi glabājas 50 tonnas naftas produktu

Vai pensiju sistēmu gaida krīze?

Vai pensiju sistēmu gaida krīze?

Vēl nesen starptautiskie eksperti Latvijas pensiju sistēmu vērtēja kā vienu no ilgtspējīgākajām Eiropā. Tomēr tuvākajās desmitgadēs tā var piedzīvot būtisku krīzi. Iemesls - lielais iedzīvotāju skaits, kuri sociālās apdrošināšanas iemaksas veic no minimālās algas, sevi nolemjot nabadzībai. Līdztekus nākotnes pensiju apmēru var iespaidot arī negatīvās tendences demogrāfijā.

No teju miljona Latvijas strādājošo trešā daļa sociālās apdrošināšanas iemaksas šobrīd maksā no minimālās algas. Tas skaidrojams ar augsto ēnu ekonomikas līmeni un dažādām legālām sociālo maksājumu optimizācijas iespējām. Tomēr galvenā problēma aizvien ir cilvēku zemā uzticība pensiju sistēmai un izpratnes trūkums, ka nauda tiek krāta pašiem saka Kristīne Lomanovska, “SEB dzīvības apdrošināšanas” valdes priekšsēdētāja:

„Lietuvā un Igaunijā uzkrājumi ir redzami internetbankās. Viņi to uztver kā savu  reālo uzkrājumu un naudu. Tas ir liels mīnuss Latvijā – caurskatāmība un redzamība. Latvijā daudz sabiedrībā runā par sociālo nodokli. Patiesībā tās ir apdrošināšanas iemaksas. Tas ir maksājums vecumdienām. Ja tas būtu cilvēkiem redzams, tad ticība sistēmai būtu lielāka.”

Tomēr ne visos gadījumos šāda atklātība nāk par labu. Nereti cilvēki, izmantojot pensiju kalkulatoros, ierauga, ka tā labākajā gadījumā veidos vien 50% no pirmspensijas algas, kas vēl vairāk mazina motivāciju veikt sociālās iemaksas. Šī iemesla dēļ vēl nesen pensiju kalkulatoru pieejamību rosināja ierobežot Saeimas deputāts un Latvijas pensionāru federācijas vadītājs Andris Siliņš. Tikmēr pensiju pārvaldnieki atzīst – līdztekus lielajam minimālo iemaksu īpatsvaram problēmas radīs sabiedrības novecošanās.

„Redzot demogrāfiskos izaicinājumus, mūsu paaudze – 30-gadnieki, 40-gadnieki un 50-gadnieki īsti nevar rēķināties, ka patreizējās izmaksas no pirmā līmeņa piepildīsies. Tāpēc realitātē tas nenodrošinās 25 līdz 30% no algas apjoma. Redzot demogrāfiskās problēmas un izaicinājumus ar pirmo līmeni, otrā līmeņa iemaksu palielināšana ir triviāla pašsaprotama lieta,” uzskata “Indexo” valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis.

Obligāto iemaksu līmenis otrajā pensiju līmenī krīzes laikā tika samazināts no astoņiem līdz diviem procentiem. Kaut pēcāk valdība to atjaunoja līdz sešiem procentiem, lai nākotnes pensijas tuvotos vismaz 50% no algas, tās būtu jāceļ līdz 10%. Labklājības ministrija tam nav gatava, skaidro ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece:

„Tad, kad sākotnēji tika ieviests šis otrais pensiju līmenis, tika paredzēts, ka pakāpeniski palielināsies līdz 10%. Krīzes laiks parādīja, ka to nevar izdarīt. Jo vairāk paņemam otrajam līmenim, jo mazāk paliek pirmajam līmenim, tādējādi fiziskās naudas paliek arvien mazāk. Tādējādi 6% ir optimālais līmenis, ko mēs atlicinām nākotnē, savukārt 14% atlicinās virtuāli savai pensijai, bet tas nodrošina šodienas pensiju izmaksu.”

Kā risinājumu ministrija redz trešā līmeņa pensiju obligāto iemaksu paplašināšanu. Savukārt, lai motivētu cilvēkus veikt sociālās iemaksas, ministrija vērtē iespēju  otrā līmeņa pensiju uzkrājumus padarīt mantojamus. Tikmēr pensiju pārvaldnieki brīdina – ja valsts nespēs panākt uzticības atjaunošanu pensiju sistēmai un lielākas iedzīvotāju iemaksas, tuvāko 20 gadu laikā gaidāma nopietna krīze, kad daudzi nākotnes pensionāri sapratīs, ka viņu pensijas būs vien iztikas minimuma apmērā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti