Panorāma

Ģenerālprokurors: rēķināmies, ka K.Misāne tiks izdota Dienvidāfrikai

Panorāma

Dzērveņu laukos joprojām vāc ražu

Vai Latvijas kūdras purviem gaidāms cukurfabriku liktenis?

Vai Latvijas kūdras purviem gaidāms cukurfabriku liktenis?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Eiropas Savienības ambiciozie mērķi līdz 2050. gadam padarīt Eiropu klimatneitrālu nenoliedzami skars arī Latviju. Nupat Briseles redzeslokā nonākuši Latvijas kūdras purvi. Kādas pārmaiņas Eiropas Savienības kurss uz zaļāku nākotni nesīs mūsu “brūnā zelta” racējiem?

Pašlaik, janvāra vidū, Latvijas kūdras laukos ieguve nenotiek. Arī Olaines kūdras purvā valda starpsezonas pieklusums, taču no Briseles saņemti signāli nozares uzņēmējos radījuši satraukumu, ka drīz mūsu kūdras purvos varētu iestāties pilnīgs klusums un uz visiem laikiem. Vai tiešām kūdras ieguvi Latvijā sagaida līdzīgs liktenis kā savulaik mūsu cukura ražošanu? 

Kūdras nozarē satraukumu radījis pirms nedēļas publiskotais Eiropas Komisijas piedāvājums pārejai uz zaļāku Eiropu. Tas cita starpā paredz veidot īpašu finanšu instrumentu ar nosaukumu “Taisnīgās pārejas fonds”. Tajā dalībvalstīm būs pieejami granti, lai videi kaitīgas nozares pārorientētu uz citu darbības lauciņu. Īpaša uzmanība pievērsta fosilā kurināmā ieguvei – Polijas akmeņoglēm, Igaunijas degslāneklim  un Latvijas kūdrai. Mūsu uzņēmēji uzskata, ka šādā kompānijā nokļuvuši nepamatoti. 

"Latvijā, ar ko mēs atšķiramies, mēs atšķiramies ar to, ka kūdra Latvijā 95% apmērā tiek iegūta dārzkopības vajadzībām. Enerģētikai mēs kūdru izmantojam labi ja līdz 2%," norāda Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere. 

Cik ļoti Latvijas kūdras nozare veicina planētas sildīšanu?  

Pēc Vides ministrijas apkopotajiem datiem, kūdras ieguve un atvērti kūdras lauki (tostarp arī tie, kas stāv pamesti kopš padomju laikiem) kopā izdala aptuveni pusotru miljonu tonnu CO2 ekvivalenta gadā. Salīdzinājumam enerģētikas nozare saražo 3,9 miljonus tonnu, transports – 3,3 miljonus, lauksaimniecība – 2,7 miljonus.  Tātad kūdra pat nav lielāko piesārņotāju trijniekā. 

Ja runājam par naudu, tad Latvijas Kūdras asociācija uzsver – piekrītot Eiropas Komisijas piedāvājumam, Latvija, tā teikt, saņemtu vienu zivi, bet pazaudētu makšķeri. Skaitļos tas izskatās šādi:

Eiropas Komisijas piedāvājums paredz, ka Latvija Taisnīgās pārejas fondā varēs saņemt 68 miljonus eiro kūdras nozares pārorientācijai, taču kūdras ieguves uzņēmumi katru gadu valsts budžetā ienes aptuveni 20 miljonus eiro. Ja pieskaita vēl kūdras nozari apkalpojošos uzņēmumus, piemēram, palešu un plēvju ražotājus, transportētājus, tad tie varētu būt pat 50 miljoni eiro gadā. 

Nekādus lēmumus par kūdras nozares nākotni mūsu amatpersonas vēl nav pieņēmušas, un arī Briselē diskusijas turpināsies vēl vismaz pusgadu. Taču neskaidrība par nākotni jau tagad traucē uzņēmējiem. 

"Protams, katru dienu saņemu no saviem sadarbības partneriem dažādas ziņas un jautājumus par to, vai viņi var plānot savas darbības tālākai mūsu kūdras pārdošanai," stāsta SIA “Olaines kūdra” valdes priekšsēdētājs Gunārs Cankalis. "Pašlaik arī bankas pārstāvji izteikusi bažas, vai ir iespējams finansēt tālāk mūsu uzsāktos projektus kūdras ražošanā un pārstrādē."

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) mierina – kūdras ieguves uzņēmēju satraukums esot nepamatots.  

"Skatoties, kas Latvijā ir tāds īpašs, Eiropas Komisija ir saskatījusi, ka kūdras nozare ir tā, kur būtu jāpavērtē iespējas, kā šo kūdras ieguves procesu padarīt videi draudzīgāku. Lietuvai un Igaunijas arī līdzīgi, bet nav pamata satraukties, ka tādēļ varētu būt apdraudēta nozares eksistence vai attīstība. 
Ministrijas redzējumā Taisnīgās pārejas fonda līdzekļus Latvija varētu izmantot, piemēram, pamesto un neapsaimniekoto kūdras purvu rekultivēšanai," norāda VARAM valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti