Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālis ir stingri apsargājams stratēģiskas nozīmes objekts. Pēc būtības tas ir kuģis, kas ir pietauvots pie Cūkas muguras salas, kas atrodas ostas dienvidu daļā, Kuršu līcī, 430 metru attālumā no krasta. Tuvāk par 200 metriem terminālim pietuvoties nedrīkst.
Uzņēmums "Klaipedos nafta" kuģi ar nosaukumu "Independence" ieguva 2015. gadā. Tas tiek nomāts no kādas norvēģu kompānijas. Bet tagad uzņēmums plāno to izpirkt par 140 miljoniem eiro. Tas nozīmētu, ka katrs Lietuvas iedzīvotājs par to samaksātu apmēram 50 eiro. Latvijas Radio aptaujātie lietuvieši šādu ieceri atbalsta.
"Skaidrs, ka vajag izpirkt. Tikt pie sava vienmēr ir izdevīgāk, nekā nomāt. Tie 50 eiro – tie ir šodien 50 eiro, bet pēc diviem gadiem tie šķitīs kā 5 eiro. Nomāt vienmēr ir dārgāk, nekā kad ir pašam savs," sacīja Raimonds.
"Ja tas nāks par labu – kāpēc gan ne? Man nekas pretī nav. Ja tas priekš cilvēkiem, tad kāpēc ne," piebilda Žaneta.
Savukārt Sauļus norādīja: "Sen vajadzēja nopirkt. Vajadzīga neatkarība no gāzes piegādātāja. Šādu lēmumu vajadzēja pieņemt vēl pirms 10 gadiem. Un tā domā lielākā daļa Lietuvas iedzīvotāju."
Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālis pagaidām ir vienīgais alternatīvais gāzes avots ne tikai Lietuvai, bet arī visām Baltijas valstīm un Somijai. Uzņēmuma "Klaipedos nafta" sašķidrinātās dabas gāzes komercijas vadītājai Jurgitai Šilinskaitei-Venslovienei ir visai labas prognozes krīzes gadījumā.
"Ja mēs sasummētu Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa gada jaudu un Inčukalna gāzes krātuves gada jaudu, tad mēs varētu apmēram par 75% nodrošināt ar gāzi Baltijas valstis un Somiju.
Bet, ja Somijai pārrāvumu nav, ja gāzi vajag tikai Baltijas valstīm, tad faktiski gada laikā mēs kopā, sinhronizēti viens otru papildinot, gandrīz visas vajadzības pilnībā varam apmierināt. Tehniskā ziņā mums nevajadzētu justies apdraudētiem un baidīties," stāstīja uzņēmuma pārstāve.
"Klaipedos nafta" pārstāve arī apgalvoja, ka sašķidrinātā gāze nav dārgāka par cauruļvada gāzi. Proti, kopš 2015. gada sašķidrinātās gāzes sezonālā cenu maiņa nepārsniedz 2 eiro par megavatstundu. Atšķirībā no gāzesvada cenām, kas uzkāpušas par 30%.
"Tas ir mīts, ka cauruļvada gāze ir lētāka. To pierāda tas, ka jau kopš atvēršanas mūsu termināli izmanto komercsabiedrības, kas, pērkot gāzi, vadās tikai pēc tirgus loģikas. Arī tas, ka termināļa piepildījums vienmēr bija ne mazāk kā 30% no tā tehniskajām iespējām. Tas tiešām ir ļoti interesanti. Jo, piegādājot sašķidrināto gāzi, vajag investēt infrastruktūrā. Tās ieguves vietā gāzi vajag sašķidrināt, pēc tam to vajag iekraut uz kuģa, kurš, piemēram, no Amerikas 15 dienas peld līdz Eiropai, un katra frahta diena maksā naudu. Un pēc tam piegādes vietā krava atkal ir jāpārvērš gāzes konsistencē. Un tas viss tik un tā ir lētāk nekā gāzesvada cena," stāstīja Šilinskaite-Vensloviene.
Papildus tam pozitīvi tiek vērtēts tas, ka no šī gada maija darbu uzsāks Lietuvas–Polijas dabasgāzes starpsavienojums GIPL. Tas paplašinās piekļuvi pie vairākiem lieliem sašķidrinātās dabasgāzes termināļiem Polijā. Tomēr eksperti uzskata, ka Baltijas valstīm būtu nepieciešams vēl viens sašķidrinātās dabas gāzes terminālis. Visloģiskāk būtu, ja tas atrastos Latvijā, jo mums ir gāzes krātuve Inčukalnā.
"Gāzes tirgus vispār pakāpeniski pārceļas no cauruļvada uz sašķidrinātās dabasgāzes termināļiem. Agrāk lielākā daļa piegāžu tika veikta caur cauruļvadu. Bet tagad arvien lielāku tirgus daļu ieņem sašķidrinātā gāze, kuru piegādā kuģi.
Nākotnē, pēc 10 gadiem, šis kuģošanas tirgus diktēs spēles noteikumus kopējā gāzes tirgū. Pirmām kārtām, arvien pieaugošas ASV lomas dēļ. Un Eiropas centienos samazināt vai pavisam iznīcināt gāzes importu no Krievijas,"
stāstīja Lietuvas ekonomists Žigimants Maurics.
Starp Baltijas valstīm vēl nav notikušas konkrētas diskusijas par jauna sašķidrinātās dabasgāzes termināļa potenciālo atrašanās vietu, par to šonedēļ informēja Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā vienotība"). Savukārt Ekonomikas ministrijā Latvijas Radio uzzināja, ka šobrīd tiek aktīvi strādāts pie tā, lai rastu risinājumus jautājumiem, kas saistīti ar valsts kopējo energodrošību. Ministrijas skatījumā – jebkuras papildu jaudas reģionā pozitīvi ietekmētu apgādes drošumu un sekmētu enerģētisko neatkarību no viena piegādātāja. Tomēr, lai lemtu par labu tam vai citam risinājumam, būtu nepieciešams veikt rūpīgu izvērtējumu.
KONTEKSTS:
Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ Eiropa plāno samazināt atkarību no Krievijas dabasgāzes piegādēm. Eiropas Savienība un ASV vienojušās par papildu sašķidrinātās dabasgāzes piegādēm. Vācija apņēmusies mazināt Krievijas naftas importu.
Latvijā pērn 90% importētās dabasgāzes nāca no Krievijas, tādēļ arī valsts meklē veidus, kā samazināt atkarību no Krievijas. Ekonomikas ministrija izstrādā dažādus scenārijus gadījumam, ja pret Krieviju vērstās sankcijas skars arī enerģētiku. Piemēram, gāzi būs iespējams importēt caur Klaipēdas termināli. Jau uzreiz pēc kara valdība nolēma, ka jāiepērk papildu stratēģiskās gāzes rezerves.
Klaipēdas termināļa sašķidrinātās gāzes gazifikācijas jauda ir 40 teravatstundas (TWh) sezonā, savukārt sezonā patēriņš Lietuvā ir 20 TWh, Latvijā – 10 TWh, bet Igaunijā – piecas TWh.
Interesi par sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību Latvijā izrādījuši vismaz četri potenciālie attīstītāji, kuri meklējuši iespēju savus piedāvājumus prezentēt Ekonomikas ministrijai. Vienlaikus Somijā jau būvē jaunu sašķidrinātās gāzes termināli.
