Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") iebilst pret PVN samazināšanu konkrētam preču grupām. Tas inflācijas bremzēšanai ir darīts jau vairākās Eiropas Savienības valstīs. Samazināt nodokli aicina atsevišķas nozaru asociācijas, kā arī daļa valdības un opozīcijas politiķu.
Viens no Kariņa argumentiem ir, ka PVN samazināšana neproporcionāli vairāk palīdzētu turīgākajiem iedzīvotājiem. Kariņš to maija sākumā skaidroja "Rīga TV 24" raidījumā "Dienas personība" ar Veltu Puriņu.
"Tāda PVN samazināšana uz jebkuru preci vai pakalpojumu, tas ir nemērķēts pabalsts, kas neproporcionāli vairāk par labu nāk tiem, kuri vairāk izdod. Tas ir tieši tas, ko mēs negribam. Mēs gribam palīdzēt tiem, kuriem nav tās naudas, ko izdot, kuriem tiešām vajag palīdzību," sacīja premjers.
Kariņš konkrētas preces neminēja, taču līdz šim valdībā, Saeimā un medijos ir diskutēts tieši par PVN samazināšanu primārajai pārtikai, degvielai un citiem energoresursiem.
Latvijas Universitātes profesore Sandra Jēkabsone skaidroja, ka turīgie iegūtu vairāk, ja samazinātu PVN visām precēm un pakalpojumiem, jo viņi kopumā tērē vairāk. Savukārt trūcīgākiem cilvēkiem varētu palīdzēt, samazinot PVN tām precēm, kuru iegādei viņi velta lielāko izdevumu daļu.
"Ja mēs gribam diferencēt, tātad atbalstot tieši šos mazturīgākos iedzīvotājus, tad, protams, mums ir jāsaprot, ka ne tikai pēc apjoma, bet arī pēc struktūras atšķiras patēriņa slogs. Un mazturīgām mājsaimniecībām slogu sastāda tieši pārtika un ar mājokli saistītie izdevumi. Un tādēļ arī šīs būtu tās grupas, kam būtu jāsamazina PVN. Un tieši tad arī nabadzīgākie varētu vairāk atļauties," skaidroja pētniece.
Oficiālās statistikas portāla dati liecina, ka trūcīgākajās mājsaimniecībās pārtika veido gandrīz trešo daļu no mēneša izdevumiem, savukārt turīgākajās – mazāk nekā piektdaļu. Tādēļ nabadzīgie pārtikas PVN samazinājumu izjustu vairāk.
"Tāpat, protams, arī bagātākie samaksās. Arī viņi pirks pārtiku, bet proporcionāli tomēr tie nabadzīgākie to vairāk izjutīs. Un savukārt mēs varētu palielināt PVN tādām preču grupām, kas tiek uzskatītas par luksusa precēm, kas nav pirmās nepieciešamības preces. Tās varētu būt dārglietas, kažokādas un tamlīdzīgas lietas, ko pērk tieši šie bagātākie iedzīvotāji," sacīja Jēkabsone.
Premjera preses sekretārs Sandris Sabajevs, atbildot, kāds ir pamatojums Kariņa teiktajam, stāstīja – turīgākiem cilvēkiem ir lielākas iespējas iegādāties preces un pakalpojumus, kas tiek apliktas ar PVN. Tādēļ naudas vērtībā par PVN bagātie iztērē vairāk.
Taisnība, taču tas nav vienīgais veids, kā izvērtēt šī nodokļa slogu. Pētījumos un institūtu ziņojumos PVN slogs gandrīz vienmēr tiek izvērtēts proporcionāli pret sabiedrības slāņa ienākumiem vai izdevumiem, nevis absolūtos skaitļos. Skatoties uz PVN šādi, nabadzīgajiem tas ir lielāks slogs, jo trūcīgie kopumā šajā nodoklī iztērē lielāku daļu savas naudas.
Nabadzīgajiem PVN arī vairāk ietekmē to, cik pirmās nepieciešamības preču, piemēram, pārtiku, viņi var atļauties. Savukārt bagātajiem PVN vairāk ierobežo tieši izdevumus par luksusa precēm. Līdz ar to mazāks PVN, piemēram, pamata pārtikas produktiem, tomēr ir mērķēta palīdzība tieši trūcīgākajiem, lai arī no budžeta viedokļa tas nav pats efektīvākais atbalsta veids.
Kariņš gan 2005. un 2012. gadā ar līdzīgu argumentāciju pats aicināja samazināt PVN pārtikai.
"Ekonomikas ministrs jau tuvākajā laikā varētu aicināt valdību lemt par pievienotās vērtības likmes samazināšanu pārtikas produktiem no 18 līdz 5 procentiem, jo tā varētu samazināt straujo inflācijas kāpumu Latvijā. Ekonomikas ministrs norādīja, ka Latvijā iedzīvotāji lielu daļu savu ienākumu tērē pārtikai un no PVN likmes samazināšanas pārtikas produktiem visvairāk iegūtu iedzīvotāji, kuriem ir mazi ienākumi," Kariņš sacīja Latvijas Radio ziņu raidījumā 2005. gada maijā.
Kariņa pārstāvis neatbildēja, kāpēc premjers tagad runā citādi. Taču pēc "Re:Check" raksta publicēšanas pagājušonedēļ raidījumā "Krustpunktā" Kariņš sacīja, ka pa šiem gadiem esot daudz lasījis un runājis ar ekonomistiem, turklāt viņš neticot, ka veikalos cenas līdz ar zemāku nodokli tiešām saruks. Premjers atkārtoja, ka valdība lems par mērķētākiem atbalsta pasākumiem. Tiesa, pagaidām nav zināms, kad.
