Igaunijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājies par 0,7 procentiem. Tas ir ievērojami zemāk, nekā Latvijai un Lietuvai – mūsu valstī šajā laikā ir reģistrēta 3,3 procentu izaugsme, bet Lietuvā reģistrēts 1,7 procentu IKP kāpums, liecina Eiropas statistika biroja “Eurostat” dati.
Igaunijas ekonomisti norāda, ka ekonomikas izaugsmi Igaunijā trešajā ceturksnī visvairāk bremzēja aktivitātes kritums būvniecībā, kā arī transporta un ražošanas sektoros. Bet to kompensēja pieaugums tirdzniecībā, profesionālajā, zinātnes un tehniskajā darbībā, kā arī nekustamā īpašuma jomā. Turpretī Latvijā izaugsme reģistrēta gan ražošanas nozarēs - par 3% -, gan pakalpojumu nozarēs, izņemot tirdzniecību, - attiecīgi par 2%.
Šie rādītāji mudina Igaunijas sabiedrību aizvien aktīvāk uzdot jautājumu valdībai, vai Igaunijas attīstība nav sākusi stagnēt un atpalikt no kaimiņvalstīm. Igaunijas premjers Tāvi Reivass tomēr intervijā Igaunijas sabiedriskajiem medijiem uzsver, ka Igaunijas un Latvijas rādītājus nevar tieši salīdzināt. Lietuvas un Latvijas izaugsmes dinamikas pārākums savā ziņā esot tikai šķietams.
“It kā! Tie, kas apgalvo pretējo, acīmredzot neņem vērā to, kādu ekonomikas attīstības stadiju jau ir sasniegusi katra no valstīm. Un neņem vērā arī, piemēram, to, kāds ir algu līmenis katrā no valstīm, vai arī to, ka Igaunijā par spīti tam, ka Latvija ir lielāka valsts, ir lielāks valsts budžets. Tomēr, no otras puses, mums ir svarīgi, lai kaimiņiem ietu pēc iespējas labāk, Eiropas Savienības ekonomikas ir cieši saistītas, un, jo labāk klājas kaimiņiem, jo labāk klājas arī mums,” norāda Reivass.
Igaunijas premjerministrs uzsver, ka Igaunijai šobrīd nevajag apskaust kaimiņvalstu lētā darbaspēka veicināto izaugsmi, jo valstij drīzāk būtu jāatrod veidi, kā ražot vēl lielāku pievienoto vērtību, eksportēt savu produkciju par iespējami labāko cenu.
Igaunijas valsts vadītājs arī neslēpa lepnumu par faktu, ka Igaunija, būdama mazāka valsts ar mazāku iedzīvotāju skaitu, tomēr spēj valsts budžetā iekasēt pat vairāk līdzekļu nekā, piemēram, Latvija.
Tam, ka Igaunijai būtiskas priekšrocības joprojām sniedz augstāks iedzīvotāju labklājības līmenis, piekrīt arī ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība). Tomēr viņa pievērš uzmanību, ka arī Latvijas izaugsmi nevajadzētu vērtēt tikai kā zemās darba spēka izmaksās balstītu, jo par spīti krīzei kaimiņvalstīs, piemēram, Krievijā, izaugsmi piedzīvojis arī eksports. “Igaunijā ir augstāks vidējais atalgojums nekā Latvijā. Un jāatzīst, ka iedzīvotāji droši vien ar to ir daudz apmierinātāki. Bet Latvijai šogad ir diezgan labi veicies ekonomikā, neskatoties uz to, ka ir Krievijas krīze, sankcijas, kas diezgan nopietni ietekmēja atsevišķas nozares – lauksaimniecību, tekstilu, ķīmiju, metālapstrādes industriju.
Kopumā uzņēmēji spējuši pārorientēt savus tirgus, un eksporta īpatsvars kopumā pat ir pieaudzis gada griezumā. Manuprāt, tas ir ļoti labs rādītājs,” saka Reizniece-Ozola.
Papildus tam ministre uzsvēra, ka lielā mērā Latvijas ekonomikas izaugsmi pagājušajā gadā ir stiprinājis arī vērā ņemams produktivitātes kāpums. Un ir mazinājusies iekšējā patēriņa kā ekonomikas izaugsmes dzinuļa loma. “Ar mazākiem resursiem mēs spējam saražot vairāk, un īpaši rūpniecībā produktivitāte ir pieaugusi. Vēl tas, kas ir jādara, lai šis gads būtu veiksmīgāks – vajag, lai mūsu izaugsmi nodrošinātu vairāk eksports, mazāk iekšējais patēriņš. Ilgtermiņā tas ir daudz svarīgāk. Šis gads joprojām bija iekšējā patēriņa veiksmes stāsts,” norāda ministre.
Pēc Igaunijas valdības domām, valsts ekonomikai šobrīd arī nav nepieciešamas radikālas reformas un, lai stimulētu ekonomikas izaugsmi, ir jāturpina pašreizējās politikas īstenošana un jākoncentrējas uz eksporta jautājumiem. Mums ir jāsaglabā pašreizējais kurss un jāuzlabo tā ievērošana, bet nav jāsāk ņemt kredītus un nav jāpaaugstina nodokļi – tā vairākās intervijās gada nogalē uzsvēris Igaunijas premjerministrs. Vienlaikus viņš atzīst, ka pēdējo ceturkšņu laikā valsts izaugsme tomēr pārāk lielā mērā ir balstījusies uz iekšējo patēriņu. Ir jāsaprot, ka ātrāk vai vēlāk Igaunijai būs nepieciešams eksporta attīstība, kā arī nišas, augsto tehnoloģiju tirgos ar augstu pievienoto vērtību meklējumi, uzsvēris Tāvi Reivass.
