Vai Igaunijai nāksies atteikties no degslānekļa, lai sasniegtu ES klimatneitralitātes mērķus?

Pāreja uz klimatneitralitāti un videi draudzīgu saimniekošanu tuvāko desmitgažu laikā skars daudzas nozares. Latvijā pārmaiņas izjutīs kūdras ieguves joma. Savukārt mūsu kaimiņzemē Igaunijā lielāko izaicinājumu veido degslānekļa ieguve. Šī nozare rada pamatīgus CO2 izmešus, un tajā tiek nodarbināts krietni vairāk strādājošo nekā kūdras ieguvē Latvijā.

Vai Igaunijai nāksies atteikties no degslānekļa, lai sasniegtu ES klimatneitralitātes mērķus?

    Gadiem ilgi degslāneklis Igaunijā bijusi nozīmīga izejviela elektrības ražošanā. Arī pašlaik valstī no tā tiek ražoti 75% elektroenerģijas. Šo derīgo izrakteni mūsu kaimiņzemē iegūst vienā reģionā – Austrumviru apriņķī, kur atrodas arī Narvas pilsēta.

    Tomēr lielais CO2 izmešu apjoms, kas rodas no degslānekļa dedzināšanas, liek Igaunijai pamazām atteikties no tā izmantošanas elektrības ražošanā. „Daudzas nozares sastapsies ar pārmaiņām. Tāpat noteikti būs arī enerģētikas nozarē,” saka Kadri Simsone, kura pērn tika apstiprināta par Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisāri.

    Atteikšanās no degslānekļa izmantošanas elektrības ražošanā ir nepieciešama arī, lai Igaunija 2050. gadā varētu sasniegt kopējos Eiropas klimatneitraitātes mērķus.

    Nesenie Eiropas Komisijas aprēķini liecina, ka ar degslānekļa iegūšanu un pārstrādi saistītie uzņēmumi veido 4% no Igaunijas iekšzemes kopprodukta. Tas ir nozīmīgs skaitlis.

    Tomēr enerģētikas komisāre Simsone uzskata, ka atšķirībā no ogļu raktuvēm degslānekļa ieguve Eiropā pilnībā nebūs jāpārtrauc: “Degslāneklis nav ogles. Ogles var izmantot elektrības ražošanai, bet no degslānekļa var iegūt degslānekļa darvu, ko izmanto kuģniecības nozarē. Tāpat ir iespējams ražot dažādus ķīmijas izstrādājumus. Tam ir tikai nepieciešama papildu pētniecība un inovācijas. Un Igaunijā ir universitāte, kas veic pētījumus par dažādiem degslānekļa pielietojuma veidiem.”

    Visai optimistiski noskaņots arī Stokholmas Vides institūta Tallinas filiāles direktors Lauri Tammiste: „No makroekonomikas viedokļa Igaunijas tautsaimniecība noteikti var tikt galā ar šīm pārmaiņām.”

    Tomēr grūtības rada ģeogrāfija.

    „Lielākais šķērslis ir tajā, ka šī nozare ir koncentrēta vienuviet. Tā ir problēma.

    Jo, ja mēs paraugāmies uz klimatneitralitāti kopumā, šī pāreja aizņems 30 gadus. Pamēģiniet atcerēties, kāda bija Latvijas ekonomika pirms 30 gadiem. Vai arī kāda bija Igaunijas ekonomika pirms 30 gadiem: kādas tehnoloģijas tika izmantotas, kur cilvēki tika nodarbināti. Inovācijas un transformācija notiek nemitīgi,” norāda Tammiste.

    Tammiste apgalvo, ka degslānekļa nozarē nodarbināti aptuveni 7000 cilvēku. Savukārt Eiropas Komisijas aprēķini liecina, ka kopā ar ģimenes locekļiem un saistītajās nozarēs strādājošajiem pārmaiņas netieši varētu skart 20 000 cilvēku. Salīdzinājumam: kūdras nozarē Latvijā sezonas laikā ir nodarbināti līdz 2500 cilvēku.

    Tādēļ Igaunijai tuvāko septiņu gadu laikā no Eiropas Taisnīgās pārejas fonda tiek paredzēts piešķirt 125 miljonus eiro. Nauda ir domāta jaunu darbavietu radīšanai un strādājošo pārkvalifikācijai.

    „Mēs nerunājam par to, ka degslānekļa ieguve būtu jāpārtrauc rīt, parīt vai pat nākamgad. Lai gan elektrības nozarē jau tagad CO2 izmešu cena un izsoles atstāj ietekmi. Bet pagaidām vēl ne uz degslānekļa darvas ražošanu. Tā kā vēl ir zināms laiks, bet ne pārāk daudz,” saka Tammiste no Stokholmas Vides institūta.

    Igaunijas valdība jau esot spērusi soļus, lai palīdzētu izveidot jaunas un mūsdienīgas darbavietas šajā Igaunijas ziemeļaustrumu reģionā.

    Tiek mēģināts radīt apstākļus rūpniecības attīstībai. Pētnieks Tammiste apgalvo, ka svarīgākais šobrīd būtu gudri ieguldīt Taisnīgās pārejas fonda līdzekļus, lai Austrumviru apriņķī arī turpmāk būtu darbs.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti