Šī gada martā tika pieņemti grozījumi Krimināllikumā, kas paredz – ja darba devējs aplokšņu algu uzņēmumā veicis lielā apmērā, kas pārsniedz 10 mēnešalgas jeb 5000 eiro, tad viņam var piemērot kriminālatbildību. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotā informācija liecina, ka
šobrīd lietvedībā par aplokšņu algu maksāšanu ir 37 kriminālprocesi, šogad kriminālvajāšanai nosūtīti 13 kriminālprocesi.
VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš pastāstīja, kurās nozarēs visvairāk tiek atklāta aplokšņu algu izmaksa: "Tā ir būvniecība, skaistumkopšana, kā arī ēdināšana ir tās lielākas riska zonas, kur tiek maksātas aplokšņu algas. Kādi ir šie aplokšņu algu izcelsmes avoti? Tātad tas, pirmkārt, jāskatās, vai tā nav PVN izkrāpšanas shēma, vai tā nav, otrkārt, kases aparātu sagrozīšana un, treškārt, tā varētu būt nelegāli saražotā vai vēlāk realizētā produkcija, tā var būt skaidra nauda, kas ievesta no ārzemēm."
Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts norādīja, ka pirms kovida pandēmijas aplokšņu algas sastādīja 12% no oficiālās neto algas un tas nozīmē, ka no katriem 8 oficiāli saņemtajiem eiro viens tika saņemts aploksnē.
"Mazie uzņēmumi daudz biežāk grēko ar aplokšņu maksājumiem. Saskaņā ar mūsu novērtējumu, aptuveni divas trešdaļas no darbiniekiem, kas strādā mazos uzņēmumos, ar darbinieku skaitu zem 20 cilvēkiem, saņem ne tikai oficiālo algu, bet arī, teiksim tā, neoficiālo piemaksu. Uz katru oficiālās algas piecīti viens eiro tiek saņemts aploksnē. Lielu un vidēja izmēra uzņēmumos šis rādītājs ir ievērojami zemāks. Otrs secinājums ir tāds, ka aplokšņu algu saņēmēju īpatsvars ir izteikti lielāks mazo algu saņēmēju starpā. Īpaši pie minimālās algas – mūsu aplēses liecina, ka teju 70% gadījumos minimālo algu saņēmēji saņem papildus klāt kaut ko arī aploksnē," skaidroja Vilerts.
Podiņš gan uzsvēra, ka grēko arī lieli uzņēmumi. Viņš nenosauca konkrēto skaistumkopšanas uzņēmumu, bet publiski jau izskanēja, ka aplokšņu algas maksātas uzņēmumā "Kolonna".
"Mēs konstatējām aplokšņu algas vienā no lielākajiem skaistumkopšanas pakalpojumus sniedzējiem, ļoti liels uzņēmums jau otro reizi, pirmā reize bija 2019. gadā. Tā kā es negribētu teikt, ka tie ir tikai mazie uzņēmumi.
Protams, mēs būtu ļoti priecīgi, ja cilvēki mūs informētu jau brīdī, kad nodibinātas darba tiesiskās attiecības un darba devējs ir piedāvājis daļu algas saņemt aploksnē. Tādā gadījumā mums ir visvieglāk atklāt šos noziegumus.
Grūtāk ir tad, ja cilvēks ir beidzis darba tiesiskās attiecības, viņam pārsvarā ir samaksāta tikai oficiālā daļa un nav samaksāta neoficiālā, tad griežas pie mums ar lūgumu palīdzēt. Tad jau mēs tālāk vērtējam, vai šo informāciju tālāk nododam Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldei vai ierosinām kriminālprocesu, tai skaitā veicam kratīšanas un šos naudas līdzekļus cenšamies izņemt tieši šo aplokšņu algu izmaksas brīdī," norādīja VID pārstāvis.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis sacīja, ka darba devēji cenšas samazināt ēnu ekonomiku, atsevišķās nozarēs slēdzot ģenerālvienošanos, bet, pēc viņa domām, šobrīd ir vairāki riska faktori, kuru ietekmē var ne tikai palielināties aplokšņu algu maksāšana, bet arī nelegālā nodarbinātība.
"Tiek pieprasīta obligātā vakcinācija [Covid-19], taču uzņēmumam šis darbs ir jādara. Tas varētu būt, piemēram, būvniecībā vai uzkopšanā, un tad risinājums ir šos darbiniekus nodarbināt nelegāli. Vēl būtisks apstāklis –
no 1. jūlija stājas spēkā minimālās sociālās iemaksas, un tās jāmaksā visiem, tajā skaitā arī tiem, kas darbojas uz nepilnu slodzi. Atsevišķi darba devēji var nolemt oficiāli pārtraukt darba attiecības, taču paņemt viņu darbā nelegāli.
Kā blakus faktors ir dažādu atbalsta instrumentu samazināšana. Tas var būt demotivējošs apstāklis uzrādīt visus ienākumus. Ceturtais varētu būt energoresursu un citu izmaksu dārdzība, kas varētu atsevišķus uzņēmumus mudināt meklēt veidus, kā optimizēt savas izmaksas, tai skaitā uz nodokļu rēķina," stāstīja LDDK pārstāvis.
Pandēmijas laiks parādīja, ka aplokšņu algu saņēmēji saņēma mazākus pabalstus nekā tie, par kuriem darba devējs nodokļus maksājis godprātīgi. Tas pats attiecas arī uz citām sociālām garantijām, tai skaitā bezdarbnieku un slimības pabalstiem, kuru apmērs atkarīgs no nomaksātajiem nodokļiem.
