Ieva Treija: Vai arī Jūs izjūtat lielāku pieprasījumu pēc ārvalstu darbiniekiem?
Maira Roze: Jā, katru gadu pieprasījums aug. Un regulāri tiekamies ar dažādu nozaru organizācijām, kas apstiprina - viņiem pietrūkst darbaspēka. 2012. gadā darba tiesības tika piešķirtas 2683 personām, bet 2017. gadā - 7688 personām. Šobrīd lielākais darbaspēka trūkums ir transporta pakalpojumu sniedzējiem - konkrētāk, pārvadātājiem. 2017. gadā kopumā no šīs nozares pārstāvjiem vien bija 2952 pieprasījumi un izsniegtas vai nu vīzas ar darba tiesībām, vai uzturēšanās atļaujas.
Kas ir citas pieprasītākās nozares?
Informācijas tehnoloģijas, dažādas ražošanas nozares, ēdināšanas pakalpojumi, sports, ēku būvniecība.
No kurām valstīm ir lielākā interese strādāt Latvijā?
Ukraina ir ļoti pārliecinoši pirmajā vietā. Pagājušajā gadā vairāk kā puse darba tiesību ir izsniegtas Ukrainas valstspiederīgajiem. Darba devēji savukārt saka - ukraiņi labi strādā. Otrajā vietā ir Baltkrievijas pilsoņi. Pēc tam seko Krievija. Pārvadātāji, celtnieki un kuģu būvētāji, kas ir pieprasīti, brauc šeit strādāt bez ģimenēm, nopelna naudu un brauc mājās.
Darba meklētājam šobrīd, atbraucot uz Latviju, ir jāzina savs nākamais darba devējs. Savukārt darba devējam sākumā ir jāmeklē vietējie darbinieki - tas ir obligāts priekšnosacījums. Mūsu imigrācijas politika primāri ir vērsta uz iekšējo darba tirgu. Tajā pašā laikā Imigrācijas likums ir tiešām atvērts, un mums nav kvotu un ierobežojumu, kas varētu regulēt vienas vai otras kategorijas darbinieku ieceļošanu. Ir tikai jāizpilda virkne priekšnosacījumu, lai tas varētu notikt. Salīdzinājumam, piemēram, igauņiem ir kvotas. Vai mēs esam pievilcīgāka valsts darba ņēmējiem, tas ir cits jautājums.
Tikko ir apstiprināts arī to profesiju saraksts, kur saskaņā ar Ekonomikas ministrijas prognozēm ir iekļautas potenciāli pieprasītākās profesijas, kam varētu būt atvieglota uzturēšanās atļauju saņemšana. Šīs profesijas attiecas uz augsti kvalificētiem darbiniekiem. Tām ir samazināts vakanču termiņš - no 30 uz 10 darba dienām. Un darba samaksas koeficientam, aprēķinot algu, ir jābūt 1,2 no darba algas iepriekšējā gadā valstī salīdzinājumā ar citām profesijām sarakstā, kuru koeficientam ir jābūt 1,5. Šeit gan ir svarīgi piebilst, ka potenciālajam kandidātam jābūt atbilstošai izglītībai, kam jāatbilst izvēlētajam darbam.
Kā ar formalitātēm un papīriem, kas jāaizpilda - vai process ir mainījies? Vai viss kļūst vienkāršāk?
Mēs atsakāmies no visa liekā. Mēs cenšamies ieviest dažādus e-pakalpojumus un vienkāršot procesus, ko var izdarīt vienā piegājienā. Ir ļoti daudzi soļi izmaiņu virzienā, kas ir veikti. Piemēram, agrāk darba devējam sākotnēji bija jādodas uz Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA), jāaizpilda papīri, jāsaņem dokuments. Ar šo dokumentu viņš ieradās pie mums un noformēja izsaukumu vai ielūgumu vīzai vai uzturēšanās atļaujai. Taču tagad vakanci, kam jābūt aktuālai 30 dienas, lai vietējie potenciālie darba ņēmēji varētu pieteikties, var iesniegt elektroniski. Attiecīgi pārbaudi, ko kādreiz veica NVA, tagad veicam mēs, uzreiz apstiprinot ielūgumu vai izsaukumu atkarībā no tā, kādas darba tiesības ir paredzēts saņemt - uz īsāku vai garāku termiņu.
Mūsu veiktajā pārbaudē tiek konstatēts, vai darbiniekam ir atbilstoša izglītība, pieredze attiecīgā darba veikšanai un vai darba devējs ir noteicis atbilstošu darba samaksu, kas atbilst normatīvajiem aktiem. Piemēram, darba sludinājumā nedrīkst norādīt minimālo algu, ja vien tā patiešām netiek maksāta. Pretējā gadījumā vietējie kandidāti pieteiksies, bet pēc tam darba līgumā ar ārzemnieku parādīsies cita summa. Viņiem tai ir jābūt ne mazākai kā vidējai algai mūsu valstī iepriekšējā gadā. Mēs to pārbaudām, pirms apstiprināt ielūgumu vai izsaukumu.
Ja tiek izsniegts ielūgums, tad darba devējs piekrīt, ka darbinieks strādās 90 dienas pusgada laikā, un viņš saņems vīzu ar darba tiesībām. Ārzemnieks pēc ielūguma apstiprināšanas dodas uz vēstniecību savā valstī un saņem vīzu. Atbraucot viņš uzreiz var uzsākt darbu. 90 dienas bieži tiek izmantotas kā pārbaudes laiks, piemēram, sportistiem. Arī autopārvadātāji izmanto noteikto skaitu darba dienu, lai strādātu Latvijas teritorijā.
Kas attiecas uz uzturēšanās atļauju, pirms tās izsniegšanas pārbaudām izglītību un darba pieredzi. Ja viss atbilst prasībām, tad nepieciešamos dokumentus iespējams iesniegt vai nu vēstniecībā, vai arī Latvijā pie mums, ja darbinieks pārstāv valsti, no kuras ieceļošanai Latvijā nav nepieciešama vīza. Ja ir tāda vēlēšanās, visus lēmumus darba devējam un darbiniekam mēs varam nosūtīt elektroniski. Šādi var tikt nosūtīts arī pieprasījums pēc papildu informācijas, lai varētu pieņemt lēmumu.
Vai ir vēl kādi e-pakalpojumi?
Pārvaldei ir diezgan daudz e-pakalpojumu, bet uzturēšanās atļauju saņemšanai daudzos posmsos ir nepieciešama personīga klātbūtne. Gan ielūgums, gan izsaukums tiek parakstīts ar elektronisko parakstu - šo procesu mēs pieļaujam. Taču pēc tam mums tāpat ir nepieciešami oriģinālie dokumenti.
Šobrīd mēs vēlamies ieviest elektronisku uzturēšanās atļaujas anketu, tādējādi mēs gribam samazināt informācijas apjomu, kas mūsu darbiniekam ir jāievada manuāli.
Kāds ir pieprasījums pēc e-pakalpojumiem no Jūsu klientu puses?
Ar darba devējiem mums ir mazāk iespēju izmantot e-pakalpojumus, jo ir nepieciešami fiziski dokumenti. Taču ir vairākas augstskolas, un arī citas izglītības iestādes mēs aicināsim parakstīties ar elektronisko parakstu, lai procesu saīsinātu un pārstāvim nebūtu mūsu iestādē jāpavada ilgs laiks. Strādājam arī ar iepriekšēju pierakstu. Tādā veidā mēs sakārtojam sistēmu - cilvēki nāk un tiek apkalpoti konkrētā laikā. Mums patīk, un mūsu klientiem arī patīk.
Nākotnē pierakstu sistēma varētu strādāt ne tikai Rīgā, bet gribētos, lai ir iespēja pierakstīties jebkurā filiālē visā Latvijā.
Kā Jums šķiet, kāds ir Jūsu iestādes tēls ārzemnieku acīs? Vai Jūs par to domājat?
Jā, mums ir bijušas aptaujas. Arī tiesībsargs 2017. gadā veica aptauju. Starp visām iestādēm mēs bijām vislabāk novērtēti, bet vērā tika ņemts gan ārzemnieku, gan vietējo iedzīvotāju viedoklis. Pirmkārt, tas ir sakarā ar pierakstu sistēmām un īso laiku, kādā tiek pieņemts lēmums. Tāpat mūsu nodaļas ir pieejamas visā valstī, kas nav mazsvarīgi. Un sadarbojamies arī ar uzņēmējiem - ejam, skaidrojam, organizējam seminārus.
Jaunuzņēmumu vidē pagājušajā gadā ceļoja kāds stāsts, kad viena jaunā uzņēmēja termiņuzturēšanās atļaujas pagarināšana apstājās PMLP, kas ir pretrunā ar valsts deklarēto atvērtību jaunuzņēmumiem. Neviens Jūsu pārstāvētās iestādes darbinieks nepārzināja īpašo kārtību šādu atļauju izsniegšanai. Tikai nākamajā dienā, atgriežoties kopā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvi, nepieciešamie normatīvie akti tika atrasti un situācija atrisināta.
Es teikšu tā: ja atnāk cilvēks un nevar pateikt, ko viņš vēlas, mūsu darbinieki nevar ielīst viņā un saprast, kas tad ir nepieciešams. Ja cilvēks atnāk un viņam jau ir dokumenti, kādi ir nepieciešami, tad viss būs kārtībā. Protams, pirmie kucēni vienmēr jāslīcina. Šī ir jauna norma, ar kuru darbinieki nebija saskārušies.
Ārzemniekiem pašiem pie mums ir jānāk ar aprakstu par to, ko viņi plāno darīt, lai mēs redzētu, ka šis būs jaunuzņēmums un ka tas tiešām būs kaut kas inovatīvs.
Šobrīd mēs esam vienojušies ar LIAA un Ekonomikas ministriju, ka sūtīsim tām informāciju, lai varētu pārliecināties, ka konkrētais ir "startup" uzņēmums. Pārējā procedūra ir diezgan vienkārša - viss ir noteikts likumā.
Un kā ar cilvēcīgu pretimnākšanu dažādu problēmu risināšanā?
Pirmkārt, mēs izpildām likumu. Tikai tādā veidā mēs varam pieņemt lēmumus. Likums ir jāizpilda precīzi. Protams, mēs darbiniekiem vienmēr atgādinām, ka strādājam klientam - lai viņam viss būtu saprotami un mēs viņam sniegtu saprotamu pakalpojumu. Tajā pašā laikā - visam ir jābūt izdarītam korekti. Arī negatīvs lēmums ir jāizskaidro. Iespējams, negatīvs lēmums tiek pieņemts pēc tam, kad ir saņemts atzinums no Valsts ieņēmumu dienesta. Protams, cilvēks var kļūt dusmīgs, un tad mūsu iestāde ir tā sliktā. Taču negatīvu lēmumu ir iespējams apstrīdēt.
Kas ir visbiežākie atteikuma iemesli?
Visvairāk problēmu ir ar nodokļu nomaksu. Piemēram, mēs nevaram izsniegt uzturēšanās atļauju, ja uzņēmumam, potenciālajam darba devējam, ir nodokļu parāds vai par darbinieku nav maksāta alga. Ir jābūt finanšu nodrošinājumam atbilstoši mūsu likuma prasībām.
