Panorāma

Virsdiriģenti: Apdraudēta 2023. gada dziesmusvētku norise

Panorāma

Panorāma

Vai energocenu krīzē valstij jāatbalsta pilnīgi visi?

Vai energocenu krīzē valstij jāatbalsta pilnīgi visi? Vērtē ekonomiste un nevienlīdzības pētniece

Valdība šonedēļ vienojusies par plašu atbalstu energocenu krīzē. Daļa atbalsta pasākumu skars pilnīgi visus iedzīvotājus, bet papildu pabalstus var gaidīt ģimenes ar bērniem, seniori un valsts pabalstu saņēmēji. Ekonomisti un sabiedrības nevienlīdzības pētnieki uzsver – tā kā šādi soļi valstij izmaksā milzīgas summas, gudrāk būtu atbalstu mērķtiecīgi sadalīt tiem iedzīvotājiem, kuriem patiešām ir grūtāk nomaksāt savus rēķinus.

Elektrības rēķini aug, un valsts apņēmusies segt daļu no obligātā iepirkuma komponentes (OIK) un sistēmas pakalpojumu maksu pilnīgi visiem elektrības lietotājiem, tostarp saimnieciskās darbības veicējiem. Atsevišķās pašvaldībās, kur siltumapgādes tarifs ir augsts, segs arī daļu rēķina par apkuri. Līdzīgi ar dabasgāzi.

Atbalstam nebūs jāpiesakās, tātad to saņems pilnīgi visi. Kopējā summa, ko plāno tērēt atbalstam – aptuveni 450 miljoni eiro, ieskaitot vēl iepriekš energocenu kāpumam paredzēto. 

“Tāda plaša naudas tērēšana aizvien vairāk mūsu budžetam ir sāpīgāka, jo procentu likmes un lētā aizņemšanās mūžīgi šāda nesaglabāsies. Ja mēs to sniedzam ļoti plašam sabiedrības lokam, tad skaidrs, ka katrs var saņemt mazāk. Un mazāk mēs varam atbalstīt tos, kuriem tas patiešām ir nepieciešams,” skaidroja “Swedbank” galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija.

Līdzīgi secinājumi ir sabiedrības nevienlīdzības pētniecei Līgai Rasnačai. Arī viņa uzskata, ka sabiedrības kopējie tēriņi un atbalsts būtu vairāk jāmērķē uz tiem iedzīvotājiem, kuriem rēķinus samaksāt ir grūtāk.

Lai gan pensionāri un ģimenes ar daudziem bērniem ir vairāk pakļautas nabadzības riskam, tas ne vienmēr tā arī ir. Piemēram, lēmums maksāt 20 eiro lielu pabalstu visiem senioriem, arī tiem, kas ir ļoti turīgi, viņai nav saprotams.

“Sabiedrība ļoti labi saprastu, ka 20 eiro pabalsts varbūt nav jāmaksā cilvēkiem, kas saņem vairākus tūkstošus lielas pensijas. Var teikt, ka tās nav salīdzinoši lielas summas, tur jau tikai pāris tūkstoši cilvēku tad nesaņems tos 20 eiro. Bet tomēr tas būtu sociāli taisnīgi. Un es domāju, ka to visu arī novērtētu sabiedrība,” norādīja Rasnača.

Tikmēr bankas ekonomiste uzsvēra, ka vienošanās panāktas ļoti ātri un tādos tempos atbalstu nevar kārtīgi nomērķēt. Pie tā viņa iesaka strādāt, rēķinoties, ka krīzes varētu būt gaidāmas arī nākotnē.

“Jau kuru reizi šo pāris gadu laikā mēs attopamies, ka

 valsts īsti nepazīst savus iedzīvotājus, savas mājsaimniecības un neprot mērķēt atbalsta pasākumus tiem, kam tas tiešām ir nepieciešams,” sacīja Zorgenfreija.

Tas nozīmē, ka cilvēkiem, kuriem atbalsts būtu vairāk vajadzīgs, tas varētu būt arī lielāks.

KONTEKSTS:

Šoziem vērojams gan elektroenerģijas, gan dabasgāzes cenu kāpums, kas ietekmē arī apkures izmaksas. 2021. gads noslēdzās ar absolūtu elektroenerģijas cenas rekordu. Valsts lēš, ka tas būtiski var ietekmēt zemu ienākumu mājsaimniecības, kurās pastāv risks norēķināties par mājokļa uzturēšanu šajā apkures sezonā, īpaši pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti.

Lai kompensētu straujo cenu kāpumu ziemas sezonā jau bija atbalsts: elektroenerģijai tika uz pusi samazināts sadales pakalpojuma tarifs, tika palielināts atbalsts aizsargātajiem elektrības lietotājiem, vakcinētie seniori ziemas sezonas laikā saņem 20 eiro, samazināta obligātās iepirkuma komponentes likme un piešķirti papildu līdzekļi mājokļa pabalstiem. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt