Latvijas Radio: Kā no jūsu skatu punkta izskatās 750 miljardu eiro lielā glābšanas pakete? Vai tas ir kaut kas jauns? Vai varbūt bija gaidīts, ka šī palīdzība būs vēl lielāka un ambiciozāka? Kā jūs to vērtētu?
Marta Pilati: Manuprāt, kopumā tas ir labs un pietiekami ambiciozs piedāvājums. Varēja būs risks, ka Eiropas Komisija centīsies atšķaidīt Francijas un Vācijas pagājušās nedēļas piedāvājumu, taču tas nav noticis. Šeit ir jāuzsver, ka
šis ir bezprecedenta gadījums. Naudas apmērs, kuru ir paredzēts aizņemties dalībvalstīm, patiesībā ir milzīgs.
Jā, kad sākam pētīt detaļas, mēs redzam, ka šī summa Eiropas līmenī ir aptuveni 1% no iekšzemes kopprodukta. Taču dažās valstīs šai palīdzībai var būt liela nozīme – tā nebūs milzīga, bet nozīmīga. Tāpēc, manuprāt, tas ir labs solis uz priekšu. Man arī patīk tas, ka ir saglabāta saikne ar zaļo un digitālo pāreju, jo tādējādi tiek nogalināti divi zaķi ar vienu šāvienu. Eiropas Komisija mobilizē milzīgus investīciju apjomus, lai īstenotu izvirzītās prioritātes, un es domāju, ka tas ir ļoti labi. Man arī patīk, ka šī programma ir vērsta uz visvairāk ievainojamām valstīm – lai arī atbalstu saņems visas, fokuss ir uz tām, kurām palīdzība ir visvairāk nepieciešama. Tāpēc, manuprāt, šis ir diezgan ambiciozs priekšlikums.
Iepriekš ir izskanējis arī diezgan liels skepticisms, galvenokārt no četrām valstīm. Taču tagad arī šīs valstis uz piedāvājumu skatās jau ar cerībām. Vai, jūsuprāt, Eiropas Komisijas prezidentei Urzulai fon der Leienai izdosies iegūt visu dalībvalstu atbalstu šim priekšlikumam?
Manuprāt, Eiropas Komisija ir bijusi ļoti gudra, jo šajā piedāvājumā ir iekļauti daudzi elementi, kuri apmierina dažādas dalībvalstis. Iespējams, vienošanās par piedāvājumu, kāds tas ir pašlaik, nebūs iespējama, bet es saredzu iespējas dažādiem uzlabojumiem. Pirmkārt, man liekas, ka būs lielas diskusijas par grantu un aizdevumu apmēriem un proporcijām. Šeit četras sīkstulīgās valstis - Austrija, Nīderlande, Dānija, Zviedrija - uzstās uz to, lai grantu būtu mazāk. Tad būs diskusijas par to, cik kura valsts saņems. Un visbeidzot jautājums par priekšnoteikumiem. Proti, kādas reformas un kādas investīcijas ir pieļaujamas, lai valstīm būtu iespēja šai naudai piekļūt.
Taču kopumā mēs esam ļoti labās starta pozīcijās. Ir skaidri zināms, ka šis ir īslaicīgs pasākums, un ir ļoti daudz priekšnoteikumu. Sīkstulīgajām valstīm patiks arī sasaiste ar zaļajām un digitālajām lietām. No otras puses, Eiropas Komisija ir bijusi arī pietiekami gudra, lai ievērojamu daļu naudas saņemtu arī Austrumeiropas valstis, kuras, pēc daudzu domām, varēja būt pret šo piedāvājumu, jo finansējums galvenokārt varētu aiziet dienvidu valstīm. Tagad arī šīs valstis varētu būt uz klāja.
Kā šī palīdzības pakete varētu ietekmēt noslēdzošās diskusijas par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu?
Manuprāt, abas šīs lietas tiks skatītas kopā. Daudzgadu finanšu ietvars un nākamās paaudzes Eiropas Savienības stratēģija ir kļuvusi par vienu kopīgu paketi. Tāpēc, visticamāk, līderiem būs arī jābalso par abiem piedāvājumiem vienlaicīgi. Mēs redzēsim, ka starp šiem abiem piedāvājumiem notiks sarunas, panāktas piekāpšanās un meklēti kompromisi. Viens no pieņēmumiem varētu būt tāds, ka "sīkstulīgais" četrinieks varētu vēlēties vairāk līdzekļu pētniecībai un inovācijām, horizonta programmai apmaiņā pret viņu atbalstu Nākamās paaudzes Eiropas Savienībai. Manuprāt, par šo vienošanos detaļām būs liela kaulēšanās.
Es pieļauju, ka no Austrumeiropas valstīm varētu būt arī tāds viedoklis: kāpēc mums ir jāmaksā par lielāko un spēcīgāko valstu parādiem? Kādi, jūsuprāt, varētu būt argumenti par vai pret viņem?
Manuprāt, šajā gadījumā Austrumeiropas valstis beigu beigās piekļūs ļoti ievērojamam finansējumam.
Tas nāks gan no atkopšanās un noturības instrumenta, gan arī no palielinājuma kohēzijas politikai. Tāpēc arī var prognozēt šo valstu piekrišanu, jo beigās ieguvumi būs relatīvi lieli. Ja mēs runājam par citiem principiāliem argumentiem, var apgalvot, ka šī krīze dažas valstis ir ietekmējusi vairāk nekā citas. Un šajā situācijā var apgalvot, ka Spānija, Itālija un dažas Centrāleiropas valstis var uzskatīt par pašām ievainojamākajām. Faktiski tiek paplašināts to ievainojamāko valstu klubiņš, kurām ir nepieciešams atbalsts.
Jau pēc mēneša Eiropas Savienības Padomes prezidējošās valsts pilnvaras pāries pie Vācijas. Kādas varētu būt cerības par Angelas Merkeles un Vācijas ietekmi uz diskusijām gan par palīdzības paketi, gan par daudzgadu budžetu?
Kā jau es teicu, jaunais Eiropas Komisijas piedāvājums ļoti lielā mērā atspoguļo Francijas un Vācijas piedāvājumu. Tāpēc var sagaidīt, ka Vācija par to aktīvi iestāsies un centīsies panākt kompromisu 27 dalībvalstu vidū. Pilnīgi noteikti nāk par labu tas, ka šajā visai sarežģītajā situācijā prezidentūra būs ietekmīgas valsts rokās. Varētu teikt, ka mums pat ir nedaudz palaimējies. Prezidējošajai valstij ir jādarbojas kā godīgam sarunvedējam, ņemot vērā visus atšķirīgos viedokļus. Taču,
manuprāt, Vācijai ir pietiekami liela ietekme, lai uzspiestu uz atsevišķām valstīm un panāktu visu 27 valstu atbalstu vienotajai pozīcijai.
Un visbeidzot, kādu, jūsuprāt, ietekmi viss notiekošais atstās uz Urzulu fon der Leienu kā Eiropas Komisijas prezidenti?
Manuprāt, līdz šim visi ir diezgan apmierināti ar prezidentes paveikto, jo arī šī pakete tiek uzskatīta par pietiekami ambiciozu. Ja tā tiks apstiprināta, viņas politiskais mantojums būs pat ļoti pozitīvs. Viņa varēs teikt, ka viņa bija spējīga pārliecināt un panākt vienprātību un vienotību cīņā pret šo bezprecedenta krīzi. Ja viņai neizdosies un ja viņas piedāvājums tiks noraidīts vai ievērojami atšķaidīts, protams, tā būs neveiksme. Taču jebkurā gadījumā – tiks vai netiks apstiprināts – viņa no šīs situācijas iznāks spēcīgāka. Viņa ir pierādījusi, ka ambicioza Eiropas Komisija ir iespējama.
Un piedāvājuma neapstiprināšanas gadījumā būs skaidrs, ka tā būs atsevišķu dalībvalstu, nevis uzdrošināties nespējīgas Eiropas Komisijas vaina.
KONTEKSTS:
Jaunais "Covid-19" koronavīruss sāka izplatīties 2019. gada nogalē Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku. Pasaules Veselības organizācija 2020. gada martā paziņoja, ka "Covid-19" sasniedzis globālās pandēmijas līmeni, un vīrusa dēļ daudzās valstīs tika ieviesti stingri pulcēšanas ierobežojumi un noteikta karantīna. Tas savukārt pamatīgi iedragāja ekonomiku, daudzās jomās darbība pilnībā apstājās, un ES valstīs meklēja iespējas atbalstīt uzņēmējus un iedzīvotājus.
Aprīļa nogalē un maijā, situācijai uzlabojoties, dažas valstis ierobežojumus pamazām atceļ.
