Vai četru dienu darba nedēļa Latvijā ir iespējama un nepieciešama?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Vai četru dienu darba nedēļa Latvijā ir iespējama un nepieciešama? Savākti 11 510 iedzīvotāju paraksti par šo iniciatīvu. Trešdien Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu vērtēja Saeimas atbildīgā komisijā kopā ar dažādu iestāžu un nozaru pārstāvjiem. Valsts ekonomikai šis priekšlikums nenāk par labu, taču diskusiju nolemts turpināt.

Vai četru dienu darba nedēļa Latvijā ir iespējama un nepieciešama?
00:00 / 02:43
Lejuplādēt

Jau atkārtoti Saeimā nonākusi pilsoņu iniciatīva par četru dienu un 32 stundu darba nedēļu. Vairāk nekā desmit tūkstoš parakstus savāca 2020. gadā, savukārt parlaments priekšlikumu noraidīja. Bet Rīgas ielās aptaujātie norādīja, ka ideju atbalsta.

Iniciatīvas iesniedzējs uzskata, ka, palielinot brīvo laiku, darbinieku apmierinātības un radošuma līmenis augtu, nesamazinot darba efektivitāti. Tāpat būtu vairāk brīvā laika mācībām un personīgajai pilnveidei, kam arī būtu pozitīvs ekonomiskais efekts.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā valdīja argumenti, ka valsts to nevar atļauties. Samazinot darba laiku, grūti būtu nodrošināt valsts un pašvaldību iestāžu pakalpojumu pieejamību.

Šim priekšlikumam iebilda arī Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja Dace Zīle.

"Ja mēs negribam iekšzemes kopprodukta kritumu, kas cita starpā nozīmētu arī cilvēka dzīves līmeņa samazināšanos, tas nozīmē, ka cilvēkiem būtu jāspēj četru dienu laikā paveikt to darba apjomu, ko viņi līdz šim dara piecu darba dienu laikā.

Ņemot vērā to, ka ekonomikā ir dažādas nozares un diezgan daudz dominē nozares ar zemu pievienoto vērtību, tad šajā brīdī mēs nesaskatām iespēju administratīvi visai ekonomikai noteikt četru dienu darba nedēļu," uzsvēra Zīle.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aprēķinājusi, ka šīs izmaksas radītu vairāk nekā astoņu miljonu eiro zaudējumus iekšzemes kopproduktā. Tāpat jāraugās uz to, ka Latvijā samazinās iedzīvotāju skaits darbspējīgā vecumā.

Labklājības ministrijā norādīja, ka ir pāragri spriest par šādām izmaiņām, taču diskusija jāturpina. Ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis norādīja: "Tas, par ko Labklājības ministrija ir gatava diskutēt, ir darbiniekiem iespējami lielāka elastība. Jau tagad ir vairāki mehānismi, kas paredz dažāda veida elastības ieviešanu gan darba stundās, gan pielāgojot vajadzībām [darbu] darbiniekiem ar bērniem, gan arī atsevišķos gadījumos, noslēdzot koplīgumus darbiniekiem ar darbadevējiem, paredzot dažādus elastības veidus, gan arī attālinātais darbs."

Visi diskusijas dalībnieki nolēma, ka jāturpina apspriede par elastīgu darba laiku Trīspusējās sadarbības padomē. Kaut arī deputāti nebalsoja par iniciatīvas turpmāku skatīšanu, noprotams, ka Saeima šo iedzīvotāju iniciatīvu neatbalstīs.

Uzņēmuma "Scoro" talantu piesaistes speciāliste Estere Ērgle
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Savukārt darba vadības programmas izstrādes uzņēmums "Scoro", kas dibināts pirms 10 gadiem Igaunijā un gadu vēlāk sācis darbību Latvijā, jau ieviesis četru darba dienu nedēļu. Uzņēmuma talantu piesaistes speciāliste Estere Ērgle intervijā Latvijas Radio pastāstīja, ka tas palīdz piesaistīt darbiniekus. Uzņēmumam tas arī zaudējumus nenesot.

KONTEKSTS:

Saeima decembrī lēma nodot komisijām tālākai izvērtēšanai 11 510 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Par četru dienu un 32 stundu darba nedēļu".

Jau ziņots, ka EM un uzņēmēju organizācijas ir skeptiskas par ideju ieviest četru darba dienu nedēļu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti