ĪSUMĀ:
- Lietuvas iedzīvotāji apgalvo: pieaugusi alkohola ēnu tirdzniecība
- Kopš ierobežojumu ieviešanas apstiprinājies: Lietuvas iedzīvotāji dzer par 17% mazāk nekā 2015. gadā
- Daļa politiķu apsver ierobežojumu mīkstināšanu; vienlaikus pieaug narkotisko vielu patēriņš
- Alkohola tirgošanas ierobežojumi sekmējuši bezalkoholisko dzērienu tirgu
- Narkotiku, tabakas un alkohola kontroles departamenta direktors: ierobežojumu atdevi vērtēt pāragri
Lietuvas iedzīvotāji apgalvo: pieaugusi alkohola ēnu tirdzniecība
2017. gadā Lietuvas Seims ar lielām debatēm un pretrunām pieņēma Veselības ministrijas virzītos bargos alkohola ierobežojumus. Kopš tā laika un līdz pat šai dienai kaimiņvalstī grādīgos dzērienus veikalā pārdod no 10 rītā līdz 8 vakarā, bet svētdienās – tikai līdz trijiem dienā.
Ir aizliegta jebkāda veida alkohola reklāma. Un iegādāties to var no 20 gadu vecuma. Sabiedriskajās vietās lietot alkoholu ir aizliegts, izņemot – ēdināšanas iestādes.
“Nezinu, kā tur pie jums Latvijā, bet Lietuvā ir alkoholiķu kultūra,” tā sarunā ar Latvijas Radio sprieda Viļņas iedzīvotājs Kristaps. Viņam pašam ir nedaudz pāri 20 gadiem.
Pie soliņa parkā atstutēts sporta ritenis, bet jaunietim rokās – enerģijas dzēriens un elektroniskā smēķēšanas ierīce. Kopumā pirms pieciem gadiem ieviestos stingros alkohola ierobežojums Kristaps atbalsta.
“Vispār mēs jau esam tikuši galā ar visgrūtāko etapu. Realizējām tos visus jaunos likumus. Tagad jau tā stulbi izskatītos, ņemt un atgriezt to visu atpakaļ. Ja nu vienīgi to, ka alkohola pārdošanas laiks ir ļoti ierobežots. Daži nodomā: ja vairs nevar nopirkt, tad arī nevajag. Bet es zinu, ka ir pieaugusi ēnu tirdzniecība,” pastāstīja Kristaps.
To jaunietis zina no paša pieredzes. Līdzīgi kā kādreiz Amerikā, tagad
Lietuvā plaukstot alkohola pagrīdes bizness 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā.
“Sazinās sociālajos tīklos ar pārdevēju. Viņš vienkārši piebrauc ar mašīnu, atver bagāžnieku un piedāvā pilnu klāstu: degvīnu, rumu un tā tālāk. Un šis piedāvājums zeļ un plaukst. Un diez vai tas ir labi. Jo pat tie paši nepilngadīgie šādā veidā daudz vieglāk tiek pie alkohola. Pagrīdes pārdevēji nodokļus nemaksā. Es domāju, ka daļa ierobežojumu ir tiešām labi un vajadzīgi. Bet citi tā ne visai,” atzina Kristaps.
Kopš ierobežojumu ieviešanas apstiprinājies: Lietuvas iedzīvotāji dzer par 17% mazāk nekā 2015. gadā
Sākumā tauta alkohola ierobežojumiem pretojās. Bet pēc tam cilvēki pierada un pielāgojās. Pat svētdienas alkohola pārdošanas ierobežojums līdz trijiem dienā, kas ticis ieviests pēc īpaša Celtniecības nozares lūguma, lai celtnieki pirmdien nāktu uz darbu skaidrā, īsti vairs nestrādā.
Tie, kas grib, tik un tā jau iepriekš sarūpē sev grādīgo dzērienu krājumus, pastāstīja Narkotiku, tabakas un alkohola kontroles departamenta direktors profesors Renalds Čiužs. Tomēr grādīgo dzērienu patēriņš Lietuvā samazinās.
Un departamenta direktoram ir īpašs prieks par to, ka Lietuva iekļauta to valstu pieciniekā, kas alkohola lietošanu samazināja visvairāk. Lietuvas iedzīvotāji dzerot par 17% mazāk nekā 2015. gadā.
“Fakts, ka ir noteiktas indikācijas par to, ka rezultāti ir labāki. Iedzīvotāju veselības ziņā, pašnāvību un huligānisma ziņā, kas ir saistīts ar alkohola lietošanu. Bet ir jautājumi par to, cik stipri tas varētu būt saistīts ar pašu pandēmiju, koronavīrusu, izolāciju un citiem iemesliem. Tāpēc, ka
alkohola statistika – tā nav ideāli samazinājusies. Jā, tā samazinās, bet šāda tendence bija vēl pirms ierobežojumu ieviešanas,”
norādīja Renalds Čiužs.
Viņš uzsvēra, ka Lietuva gribētu sasniegt Eiropas vidējo rādītāju, no kuras to šķir vēl pusotrs litrs.
“Bet mēs priecājamies par to, ka Lietuvai vairs nav uzlīmēta etiķete par to, ka esam valsts, kura Eiropā lieto alkoholu visvairāk. No 15 litriem mēs noslīdējām uz 11. Lai vai kā, tas ir sasniegums,” uzskata Čiužs.
Kaimiņvalsts atbildīgas instances pārstāvis gan taktiski noklusēja, ka no Lietuvas stafeti pārņēmusi Latvija. Šobrīd jau Eiropā visvairāk alkohola gada laikā izdzer Latvijas iedzīvotāji. Turklāt, atšķirībā no Latvijas, pēdējos gados Lietuvā krasi samazinās stipro dzērienu popularitāte, it sevišķi jauniešu vidū.
Daļa politiķu apsver ierobežojumu mīkstināšanu; vienlaikus pieaug narkotisko vielu patēriņš
Ņemot vērā pozitīvās tendences, politiķi sākuši domāt par iespējamo ierobežojumu mīkstināšanu. Piemēram, piedāvājot samazināt alkohola lietošanai atļauto vecumu līdz 18 gadiem.
“18 gadus veci jaunieši ir pilnvērtīgi valsts pilsoņi un viņiem ir dažādi pienākumi, piemēram, dienēt armijā. Bet viņiem tika atņemta iespēja izvēlēties, nevis lietot, bet izvēlēties. Viņiem tika atņemtas tiesības nopirkt alkoholiskos dzērienus. Es uzskatu, ka tas samazina cilvēku tiesības salīdzinājumā ar cita vecuma kategoriju cilvēkiem. Tikpat labi varētu pateikt, ka pensijas vecumā cilvēks arī vairs nedrīkst lietot alkoholu, jo viņš vairs nav tik saprātīgs. Tātad galvenais arguments: visi Lietuvas iedzīvotāji, sagaidot pilngadību, kļūst par pilnvērtīgiem pilsoņiem, kuriem ir ne tikai vienādi pienākumi, bet arī vienādas tiesības,” skaidroja Seima Liberāļu savienības frakcijas pārstāvis Andrius Bagdons.
Pret šo kategoriski iebilst alkohola lietošanas apkarotāji.
“Mēs paši saprotam – ja var dzert jaunietis 18 gados, tad jau sešpadsmitgadīgs mēģinās tikt pie alkohola. Ja mēs paaugstinām latiņu līdz 20 gadu robežai, tad varbūt riska zonā būs tikai 18 gadus vecs jaunietis. Un medicīnas zinātnes pētnieki ļoti skaidri saka:
jo agrāk sāk lietot alkoholu, jo lielāka iespēja kļūt no tā atkarīgam.
Tātad, ja mēs ejam uz to, lai mūsu valsts ir vesela, lai mums ir veseli cilvēki, tad mērķis būtu pie noteiktām lietām pieturēties principiāli,” argumentēja profesors Renalds Čiužs.
Tomēr departamenta direktors atzīst: pēdējā laikā Lietuvā gan pieaugot narkotiku lietošana. Par šo risku runājot arī paši jaunieši. Piemēram, studente Monika uzskata – vecuma ierobežojumi ir diezgan “slidena lieta”.
“Tā kā alkoholu var iegādāties tikai no 20 gadiem, jaunieši sliecas uz to, ko dabūt ir vieglāk. Tās ir psihoaktīvas vielas vai kas līdzīgs, kas neuzlabo situāciju narkotiku lietošana ziņā. Un tas viss tiešām ir saistīts ar izglītību,” komentēja Monika.
Alkohola tirgošanas ierobežojumi sekmējuši bezalkoholisko dzērienu tirgu
Otrs politiķu alkohola ierobežojumu mīkstināšanas ierosinājums attiecas uz tirdzniecību un reklāmu. Proti, vajagot atļaut informatīvos rakstus un alkohola reklāmu internetā. Kā arī likumā esot jānosaka tirdzniecības aizlieguma izņēmumi.
Proti, lai pašvaldības būtu tiesīgas noteikt konkrētus publiskus pasākumus, kur būtu atļauts lietot par 7,5 grādiem stiprākus dzērienus. Lietuvas parlamenta Brīvības frakcijas vadītājs Vitauts Mitals kā piemēru minēja karstvīna dzeršanu Ziemassvētkos.
“Ziemassvētku tirdziņā Lietuvā var iegādāties vienīgi aukstu alu. Vai, piemēram, Vīna dienas. Ir tāds pasākums Lietuvā, kurš apvieno cilvēkus, kuriem garšo vīns, someljē, restorānus un tā tālāk. Piemēram, tad arī šāda sarīkojuma reklāma ir zem Damokla zobena – atkarīgs no tā, kā tu lasīsi šo likumu. Manuprāt ir pienācis laiks novērtēt visas tās tendences, un tomēr
pārdomāt visus tos ierobežojumus tajā virzienā, ka mēs tomēr vairāk uzticamies cilvēkiem,”
pastāstīja Vitauts Mitals.
Pagājušā gada beigās ierobežojumu mīkstināšanu atbalstīja arī valdības pārstāvji, piemēram, ekonomikas un inovāciju ministre. Tomēr Seims šo iniciatīvu noraidīja. Bet politiķi esot gatavi šo jautājumu aktualizēt atkal. Pat šopavasar.
Lai gan lielu skādi ekonomikai ierobežojumi neesot nodarījuši. Pat gluži pretēji. Lietuvas ekonomists Žigimants Maurics minēja kādu jaunu pozitīvu tendenci.
“Labu lietu, ko izdarīja – Lietuvā parādījās jauns, stiprs tirgus. Tas ir bezalkoholisko dzērienu tirgus. Un mēs esam šajā ziņā priekšgalā. Tā kā nevarēja alkoholiskos dzērienus reklamēt, sāka bezalkoholiskos reklamēt. Un tas pierāda, ka reklāma tiešām strādā. Sāka arī pirkt!” pastāstīja Žigimants Maurics.
Pieaugums tiešām esot ļoti nozīmīgs. Veikalā parādījās gan bezalkoholiskais alus, gan šampanietis, gan vīns, un šis segments ir pietiekami populārs.
“Un šajā tirgū ir lielāks ienesīgums un mazāka konkurence. Tā kā rezultātā nevar teikt, ka ierobežojumi nesa ražotājiem lielus zaudējumus,” uzskata Žigimants Maurics.
Narkotiku, tabakas un alkohola kontroles departamenta direktors: ierobežojumu atdevi vērtēt pāragi
Šobrīd Narkotiku, tabakas un alkohola kontroles departamenta direktors Renalds Čiužs kopā ar ārzemju kolēģiem zinātniekiem ar nepacietību gaida iepriekšējā gada statistiku. Lai gan, viņaprāt, ierobežojumu atdevi vērtēt tik un tā esot pāragri. Turklāt eksperimenta precizitāti var negatīvi ietekmēt pandēmija un ar to saistīti ierobežojumi.
“Droši vien visgrūtāk būtu atbildēt uz jautājumu, kurš no ierobežojumiem nostrādāja visefektīvāk. Es teiktu, ka vienmēr efektīvs ir metožu kopums,” vērtēja Renalds Čiužs.
Viņš norādīja – Lietuva tagad ir kļuvusi par izpētes eksemplāru daudziem ārzemju pētniekiem kā valsts, kura vienlaikus pieņēma ļoti daudz sankciju un ierobežojumu, un tagad visiem ir interesanti, kā tad tas varētu strādāt.
