Reklāmdevēju iepludinātie dolāri klasiskajā radio aprēķināti aptuveni trīsdesmit reižu lielākā apjomā, tiesa, koronavīrusa pandēmijas izraisītās ekonomiskās krīzes dēļ piedzīvots kritums, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Ekonomikas atveseļošanās ātrums tuvāko pāris gadu laikā ļauj prognozēt salīdzinoši niecīgu izaugsmi. Tikmēr podkāstu vidē tiek prognozēts straujš reklāmas naudas pieaugums. Neraugoties uz pandēmiju, aizvadītajā gadā novērots 15% pieaugums pret iepriekšējo kalendāro gadu (pirms pandēmijas prognoze – 29,6%).
Tirgus pētījumu kantori paredz, ka līkne turpinās virzīties augšup un nākamo četru gadu laikā sasniegs 1,7 miljardus.
Reklāmdevēju attieksme pret podkāstiem pasaulē kļūst pozitīvāka, aģentūras sāk vilkt paralēles ar tā saucamajiem influenceriem – ar reklāmu podkāstos ne vienmēr var sasniegt matemātiski lielāko auditoriju, bet kādas konkrētas tēmas gados jaunu un uzticamu klausītāju gan. 2020. gadā ik nedēļu podkāstos konstatēti vidēji aptuveni 160 jauni reklāmdevēji. Protams, lielāko podkāstu reklāmas tirgus daļu veido ASV tirgus, taču arī Eiropā tendence ir augšupejoša un tiek prognozēts, ka 2023. gadā podkāstos Eiropā reklāmas ieņēmumi pārsniegs 200 miljonus eiro.
Pirms gada “Forbes” publicēja visvairāk pelnošo podkāsteru sarakstu, un tā galvgalī ar 2019. – gadā nopelnītiem 30 miljoniem dolāru bija Džo Rogans, kuram sekoja patieso kriminālstāstu komēdijas raidieraksta “My Favourite Murder” veidotājas Keirena Kilgerifa un Džordža Hārdstārka, kuras togad nopelnījušas 15 miljonus dolāru. Pieciniekā bija arī Deivs Remzijs (desmit miljoni), Dekss Šepards (deviņi miljoni) un Bils Simonss (septiņi miljoni). Pērnā gada pavasarī Rogans tiesības uz savu podkāstu pārdeva straumēšanas servisam “Spotify”.
Neoficiāla informācija liecina, ka Rogans par katru epizodi nopelnot 75 000 dolāru, bet mēnesī ar podkāstu tiekot pie 800 000 dolāru.
Un tagad nolaidīsimies uz zemes. Skarbā patiesība ir tāda, ka absolūti lielākā daļa podkāstu veidotāju ne tikai neko nenopelna, bet pat paliek mīnusos. Hostinga servisi (datņu izvietošana, apkalpošana un uzturēšana), kur izvietot savus podkāstus, lielākoties maksā naudu, galu galā, ja ir vēlēšanās ierakstīt kvalitatīvi, tad nepieciešams kaut vai tikai mikrofons, skaņas apstrādes programma un, nedod Dievs, ja vēl ir iegriba filmēt savu podkāstu, izmantot ar autortiesībām aizsargātu saturu, piesaistīt redaktoru… Un, protams, iztērētais laika resurss, ne tikai ierakstot, bet arī gatavojoties, rediģējot, apstrādājot. Tas viss veido izdevumu ķēdi, kas paliek uz paša podkāstera pleciem. Kā uzņēmējdarbībā – lai kaut cerētu uz pelnīšanu, vispirms jāiegulda.
Ir vairākas iespējas, kā mēģināt pelnīt ar podkāstiem jeb raidierakstiem, un reklāma ir tikai viens no tiem. Viens no podkāstu hostinga servisiem buzzsprout.com raksta, ka sākt pelnīt ar podkāstiem iespējams no tūkstoš klausījumiem katrai epizodei ar nosacījumu, ka podkāsts klausāms visos lielajos straumēšanas servisos, tiek publicēta jauna epizode katru nedēļu un papildus ir aktivizēti savi sociālo tīklu kanāli. Šādos gadījumos var pieslēgties dažādu hostinga servisa sadarbības partneru piedāvājumiem (reklamē preci un, ja kāds no pie tavam podkāstam pievienotās saites aprakstā iegādāsies šo preci, tiksi pie niecīgas darījuma summas).
Tāpat var izvietot savus podkāstus platformās, kas piedāvā maksas sienu, proti, pie satura tiek tikai tie, kas samaksā.
Tas ir arī izplatīts veids Latvijā, kā satura radītājiem censties nopelnīt. Bieži vien bez maksas pieejams pamata saturs, bet maksas platformā – papildu epizodes. Citreiz podkāstu vadītāji gluži vienkārši lūdz klausītājiem finansiāli atbalstīt saturu, kas tiem iet pie sirds. Vēl viena iespēja ir izveidot tiešsaistes kursus par kādu no tēmām, ko esi apskatījis savā podkāstā. Tiešām populārus podkāstu veidotājus mēdz aicināt uzstāties konferencēs, par ko arī tiek saņemta atlīdzība. buzzsprout.com uzskata, ka sponsorus savam podkāstam vērts sākt meklēt tikai tad, ja sasniedz 5000 klausījumu katrai epizodei.
“Kad sāku podkāstu, to neklausījās neviens. Cilvēki domāja, ka podkāsti domāti idiotiem. Neviens tos neuztvēra nopietni. Darīju to prieka dēļ. Man patika iespēja ar kādu aprunāties, pat ja tie ir jokaini cilvēki.
Nevienu neuztrauca, ar ko runāju. Bija viegli darīt, ko vēlies darīt. Ja kāds jau tolaik būtu uzreiz ieguldījis naudu, uzbūvējis studiju, tad man ļautu runāt tikai ar slaveniem cilvēkiem, jo tas garantētu auditoriju,” amerikāņu aktiera Roba Lova podkāstā sacīja Džo Rogans, kura paša podkāstam mēnesī esot ap 190 miljoniem klausījumu. “Pirmajos gados mani klausījās pāris tūkstoši cilvēku. Es podkāstus neuztvēru kā karjeras iespēju, darīju to tikai prieka pēc. Kādus piecus pirmos gadus podkāsts nenesa naudu.”
Arī ar raidierakstiem latviešu valodā var tikt pie uzticamas klausītāju daļas, kas gatavi ziedot, taču šobrīd, visticamāk, nevienam ienākumi no podkāstiem nav tādā līmenī, lai tas būtu kas vairāk par apmaksātu hobiju. Izņēmums ir “The Eastern Border” veidotājs Kristaps Andrejsons, kurš ar angļu valodā veidoto saturu par Padomju Savienības vēsturi spēj piesaistīt klausītājus visās pasaules malās un pirms kāda laika, pēc paša sacītā, tas bija viņa galvenais ienākumu avots.
Tikmēr sabiedriskie mediji 1. janvārī izgāja no reklāmas tirgus, un tas attiecas arī uz podkāstiem. Latvijas Radio podkāstu priekšrocība ir ne vien tā, ka kvalitatīvs saturs visās lielākajās straumēšanas platformās klausāms latviešu valodā, bet arī pilnīgi bez reklāmām.
