Apkures rēķini šoziem uztrauc ikvienu mājsaimniecību un uzņēmumu, neatkarīgi no tā, ar ko tiek kurināts – ar malku, gāzi, šķeldu vai briketēm. Labdarības veikals "Pūne" atrodas Ķegumā. Veikala vadītāja Aiga Zeltiņa "4. studijai" pastāstīja, ka līdzekļi, kurus ietirgo par iedzīvotāju saziedotajām mantām, tiek izmantoti dažādu labdarības projektu atbalstam, palīdzībai cilvēkiem, kam tas visvairāk nepieciešams, kā arī veikala izmaksu segšanai.
"Mēs saprotam, ka šī brīža situācija ir tāda, kāda tā ir, un bijām gatavi, ka apkure celsies divas reizes, un to mēs vēl, savelkot jostas, varētu samaksāt, bet, saņemot rēķinu par decembri, sapratām, ka tas nav iespējams," skaidroja Zeltiņa. "Mums ir tirdzniecības telpa 62m2 un noliktavas telpa 17m2. Pagājušajā gadā mēs par apkuri un visu kopā maksājām 223 eiro, šogad jau par decembri mēs maksājam 808 eiro. Tas ir, pagājušajā gadā apkure decembrī bija 2,18 eiro par m2 bez PVN, tad tagad jau ir 8,35 eiro bez PVN."
Tātad apkure izmaksā vairāk nekā 10 eiro par vienu kvadrātmetru. Māju apsaimnieko uzņēmums "Latvijas Pasts", no kura veikala telpas tiek nomātas. Jāpiebilst, ka šādu pašu summu par kvadrātmetru saņem arī citi telpu nomnieki un iedzīvotāji, kas dzīvo nama otrajā stāvā. Veikala vadītāja uzsvēra, ka par telpu nomu ar "Latvijas Pastu" līdz šim bijusi ļoti laba sadarbība, jo telpas bija jāremontē un nomas maksa tika samazināta, taču rēķini par apkuri liek domāt, ka telpas būs jāatstāj.
"Jautājums ir ļoti vienkāršs – "Latvijas Pasts" parāda rēķinu, par kādu viņi ir nopirkuši malku šai sezonai un kā viņi ir sadalījuši uz šiem iedzīvotājiem un šo izīrēto telpu – viss, vairāk nemaz nebūtu jārunā. Ja tā ir adekvāta, ja viņi ir pirkuši šo malku par tādu summu, kāda tiek tagad prasīta rēķinā, tad viss ir kārtībā, bet, ja tā nav adekvāta, tad ir jādomā," sprieda iedzīvotāji.
Ķegumieši ironizē – ja par apkuri jāmaksā tāda summa, tad tai vajadzētu būt dižskābarža, ozola vai ciedru priedes malkai. Par kādu cenu "Latvijas Pasts" ir iegādājies malku, ja apkures rēķins ir četrkāršojies? Un kāpēc veikala telpās tiek nodrošināta 25 grādu temperatūra?
VAS "Latvijas Pasts" Tehniskā departamenta direktors Rūdolfs Seilis norādīja, ka ēkā bez veikala atrodas arī dzīvokļi un zobārstniecība. Tā kā kurinātājs telpās neatrodas visu laiku, lai nodrošinātu normatīvos noteikto minimālo temperatūru, esot brīži, kad temperatūra ir augstāka.
"Malka, lai arī to kādreiz sauca par Latvijas zaļo zeltu, nav no zelta, nē. Pirmkārt, Pasts to apkures situāciju diezgan labi izprot, jo kopā mēs lietojam vairāk nekā 50 000 m2 telpu, un lielā daļā no tām mēs paši esam nomnieki," atzina Seilis. "Un tie rēķini dažādos novados variē, ko mēs šoziem esam saņēmuši; variē no dažiem eiro par kvadrātmetru līdz pat 20 eiro par kvadrātmetru."
Seilis skaidroja, ka aprēķins, ko nomniekiem piemēro "Latvijas Pasts", sastāv no kurināmā izmaksām un kurinātāja atalgojuma."Nekāda uzcenojuma tur nav, un rudenī veiktajā iepirkumā, acīmredzot, skaldītas, sausas malkas cena bija krietni augstāka nekā iepriekš. Un jāmin, ka šis objekts iepriekš tika kurināts ar oglēm, kas, ja ne gluži nav pieejamas, tad izmaksas, kas atainotos tarifā, būtu vēl krietni augstākas," pieļāva "Latvijas Pasta" pārstāvis.
Uz jautājumu, kāda ir malkas iepirkuma cenas starpība pirms gada un tagad, "Latvijas Pasts" raidījumam pateikt nevarēja, bet solīja informāciju sniegt rakstiski.
Šīs apkures sezonas dramatiskos rēķinus veikala saimniece maksās kā parādu līdz nākamajai apkures sezonai. Ja situācija nemainīsies, tad veikala telpas nāksies pamest, jo šādu summu nevar atļauties.
Ar jautājumu, vai tiešām 800 eiro rēķins par 79 kvadrātmetru apkuri ir adekvāts, "4. studija" vērsās Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijā. "Protams, ārpus Rīgas ieraudzīt cenu 10 eiro par kvadrātmetru – tā ir liela cena. Bet ir jāskatās primāri, kā šī cena apkurei ir veidojusies, par kādu cenu ir iepirkts kurināmais, konkrēti malka, kas šajā ziemas apkures sezonā ir būtiski vairākas reizes sadārdzinājusies," norādīja Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes loceklis Ervīns Straupe. "Otra lieta – no šī gada janvāra ir paaugstinājusies minimālā alga, un, cik es saprotu, tad šajā mājā ir kurinātājs, un ir nodokļu bāze, kas ir palielinājusies. Tā kā ir daudz komponentes, no kā veidojas šis apkures tarifs."
Tātad "Latvijas Pastam" telpu nomniekiem būtu jāuzrāda, kā šī milzīgā summa veidojusies, un tajā pašā laikā jāmeklē risinājumi, lai turpmāk nebūtu jāmaksā par apkuri vairāk nekā 10 eiro kvadrātmetrā. "Viens no risinājumiem, visvienkāršākais, ir patēriņa korekcijas. Otrs variants ir ieguldījumi energoefektivitātes paaugstināšanā un apkures diversifikācijā. Šajā ēkā ir pagājušajā gadsimtā uzstādīts apkures katls, un arī konkrētais nomnieks ir informēts, ka šovasar ir plānots apkures katlu mainīt uz tādu, kas strādā automātiskā režīmā," informēja Seilis.
Tā kā patlaban telpās brīžam valda plus 25 grādi, kas nešķiet energoefektīvi, jācer, ka automātiskais apkures režīms šo problēmu atrisinās.
Sižeta pārraidīšanas dienā "4. studija"
no "Latvijas Pasta" saņēma vēstuli. Tajā nav precizēts, cik malkas iegāde izmaksājusi tieši Ķeguma ēkas apkurei, taču pērn vasarā vairākiem objektiem visā Latvijas teritorijā iegādātās malkas cena bijusi no 70 līdz 99 eiro +PVN par kubikmetru.
Izrakstot rēķinus par apkuri, tajos jāiekļauj ailītes, cik malka ir maksājusi un cik konkrētajā mēnesī konkrētās ēkas apkurei tās ir izmantots – tad arī nomniekiem būs lielāka skaidrība, kā šī 800 eiro cena veidojusies. Ķeguma labdarības veikala vadītāja gan šobrīd meklē jaunas telpas, kur, protams, par apkuri būs jāmaksā krietni mazāk.
