Vācijas, kas ir Eiropas lielākā ekonomika, finanšu ministram Volfganam Šoiblem ir desmit punktu plāns, kā cīnīties ar nodokļu paradīzēm. Viņš grib, lai vācieši, kuriem ir nauda ārzonu firmās, vairs nevarētu slēpties aiz savu banku mugurām.
Viņš grib arī izmainīt likumus tā, lai auditori bankās varētu ziņot nodokļu inspekcijai par ārzonu formām, ko tie atklāj pie banku klientiem. Tāpat mudināts iekļaut Panamu melnajā sarakstā, ja tā atteiksies sadarboties.
Tā dēvētais Panamas dokumentu skandāls visā Eiropā uzkurinājis cīņu pret nodokļu nemaksātājiem. Situāciju raksturo eiroparlamentārietis no Latvijas Krišjānis Kariņš (“Vienotība”), kurš bijis viens no likumprojekta virzītājiem Eiropas Paralamentā par patiesā labuma guvēju reģistru:
“Tā cilpa ap naudas atmazgātāju kakliem aizvien sašaurinās. Ja pirms gadiem cerēja uz ofšoriem, nemaksāt nodokļus un palikt anonīmi... Tā anonimitāte ir ar baltiem diegiem šūta un var jebkurā mirklī pazust. Tas nozīmē, ka drošas vietas pasaulē, lai izvairītos no likuma – faktiski vairs nav.”
Gaidāms, ka šovasar Eiropas Komisija nāks klajā ar jauniem rosinājumiem, kā cīnīties ar naudas atmazgāšanu. Vēl līdz nākamā gada beigām visā Eiropā jāizveido patiesā labuma guvēju reģistrs, kas palīdzēs bankām saprast, kas ir viņu klienti.
Ziņots, ka aprīļa sākumā publiskotie “Panamas dokumenti” parādīja milzīga apjoma izvairīšanos no nodokļiem, izmantojot ārzonas firmas. Iesaistīti bija arī daudzi Eiropā pazīstami cilvēki, tostarp politiķi. Tiek lēsts, ka ārzonu dēļ valstu budžetiem garām aiziet vidēji 8% pasaules naudas.
