57 gadus vecā Annegrēta Krampa-Karrenbauere ir ne tikai Vācijas aizsardzības ministre, bet arī valdošās kristīgo demokrātu partijas līdere, šo krēslu pagājušajā gadā pārņemot no kancleres Angelas Merkeles. Merkele paziņojusi, ka šis ir viņas pēdējais termiņš valdības vadītājas krēslā. Līdz ar to Merkeles sabiedrotā Krampa-Karrenbauere varētu kļūt par viņas pēcteci arī Vācijas kancleres amatā pēc nākamajām Bundestāga vēlēšanām, kas paredzētas 2021. gadā.
Vācija kā sabiedrotā
Vācijas aizsardzības ministre piektdien, 11. oktobrī, Rīgā piedalījās „Rīgas konferencē”, lai diskutētu par NATO nākotni, bet pirms tam tikās ar Latvijas aizsardzības ministru Arti Pabriku (“Attīstībai/Par!”).
Kopīgajā preses konferencē Krampa-Karrenbauere teica, ka Latvija un Baltija var simtprocentīgi paļauties uz Vāciju kā sabiedroto.
Vācija vada NATO paplašinātās klātbūtnes bataljonu Lietuvā, kā arī atbalsta patrulēšanas misiju gaisa telpā virs Baltijas valstīm.
“Mums ir ļoti būtiski tuvākajā laikā attīstīt mūsu pretgaisa aizsardzību un krasta aizsardzību. Tās ir divas lietas, kur mums vajadzētu mūsu sabiedroto atbalstu. Un, ja šeit Vācija varētu tuvākajā laikā palīdzēt, mēs būtu ļoti priecīgi,” sacīja Pabriks.
Vācijas aizsardzības ministre iepriekš ir atzinusi, ka Krievija ir viena no tām valstīm, kas rada drošības draudus. Tāpēc Vācijai ir jādomā arī par sava aizsardzības budžeta palielināšanu, kas joprojām nesasniedz divus procentus no iekšzemes kopprodukta, kā to prasa NATO vienošanās. Par to Vācijai pārmet arī ASV prezidents Donalds Tramps.
Taču Rīgā gadskārtējā ārpolitikas un drošības forumā, kur Vācijas aizsardzības ministre bija ievērojamākā dalībniece, viņa sacīja, ka Vācija palielinās aizsardzības budžetu un ka attiecības ar ASV ir pamatīgas un stabilas. Tajā pašā laikā Vācija jau pilda savu daļu, piemēram, nodrošinot karavīru klātbūtni Baltijas valstīs.
Domstarpības par “Nord Stream 2”
Tomēr ir arī lietas, kur viedokļi atšķiras. Īpaši Baltijas un Centrāleiropas valstis, tostarp , kritizē “Nord Stream 2” gāzesvada būvniecību Baltijas jūras gultnē no Krievijas uz Vāciju, brīdinot par enerģētiskās drošības un Ukrainas interešu apdraudēšanu.
Krampa-Karrenbaure atzina, ka tas ir sarežģīts jautājums. Viņa norādīja, no vienas puses, uz ekonomisko aspektu, proti, Vācijas enerģētikas politiku un, no otras puses, uz politiskajiem jautājumiem, proti, kā projekts skar kaimiņvalstu, tostarp Ukrainas kā tranzītvalsts intereses.
Ministre uzsvēra, ka Berlīne sarunās ar Maskavu cenšas nodrošināt, lai Ukrainas un citu valstu intereses tiek ņemtas vērā, bet nenoliedza, ka projekts skar arī drošības jautājumus:
„Protams, tie ir arī drošības politikas aspekti.
Runājot par mūsu pieredzi ar salīdzināmiem projektiem un līgumpartnerībām ar Krieviju, tad līdz šim mēs uz šo partneri esam varējuši paļauties, pat Aukstā kara laikos.
Bet, protams, mēs negribam atkarību. Tādēļ aktīvi un praktiski iestājamies par enerģijas avotu dažādošanu, piemēram, ar sašķidrinātās dabasgāzes termināļiem un tā tālāk. Bet kopumā skatoties uz to, cik tālu “Nord Stream 2” projekts ir attīstīts un attīstījies jau līdz šīm, tad manā skatījumā tā pārtraukšana ir diezgan nereāla,” sacīja Krampa-Karrenbaure.
Latvijas aizsardzības ministrs Pabriks neslēpa Latvijas noraidošo attieksmi pret “Nord Stream 2” un aicināja diversificēt enerģijas avotus Eiropas Savienībā: „Mēs ar Vāciju esam ļoti labi draugi, un starp ļoti labiem draugiem parasti notiek atklātas sarunas. Un ir pilnīgi skaidrs, ka gan mans viedoklis, gan Latvijas valsts viedoklis par “Nord Stream 2” ir negatīvs. Mēs domājam, ka
“Nord Stream 2” nekādā veidā neveicina Eiropas Savienības kā kopīgas savienības enerģētisko neatkarību.
Jo mēs varam sabūvēt kaut vai piecas caurules, bet, ja ir viens un tas pats piegādātājs, tad tas mums nekādu papildu drošību nedod. Līdz ar to mums būtu jāinvestē visi spēki, kā teica mana kolēģe, enerģijas piegāžu daudzveidībai. Tas nozīmē, ka mums daudz vairāk jādomā kaut vai par šo LNG [sašķidrinātās dabasgāzes] ostu veidošanu, arī ar Eiropas investīcijām un tai skaitā Baltijā. Jo mūsu gadījumā, manā izpratnē ar Klaipēdu vien ir par maz.”
KONTEKSTS:
“Nord Stream 2” projekta īpašnieks ir Krievijas ''Gazprom'', bet tajā piedalās arī vairākas Vācijas, Austrijas, Nīderlandes un Francijas enerģētikas kompānijas. Lielākā daļa gāzesvada jau ieklāta Baltijas jūras gultnē, un iepriekš ziņots, ka to varētu pabeigt līdz šī gada beigām.
Tomēr pēdējais nozīmīgais šķērslis ir Dānija, kas joprojām nav devusi savu piekrišanu, ka šis gāzesvads var šķērsot tās ekonomiskās zonas ūdeņus. “Nord Stream” varētu apiet Dānijas ekonomisko zonu, taču tas ievērojami sadārdzinātu izmaksas – par vairākiem „simtiem miljonu dolāru”, pirms nedēļas aģentūrai “Reuters” apstiprināja “Gazprom” vadītājs Viktors Zubkovs.
