"Gadu desmitu laikā mūsu atkarība no Krievijas naftas, oglēm un gāzes ir augusi. Jā. Taču mēs izbeigsim šo atkarību. Cik vien ātri varēsim. Taču, ja mēs to darīsim uzreiz, tas novedīs mūsu valsti un visu Eiropu recesijā.

Tiks apdraudēti simtiem tūkstoši darbavietu un uz sabrukuma robežas nonāks veselas nozares.

Patiesība ir tāda, ka ieviestās sankcijas jau tagad sāpīgi trāpa daudziem pilsoņiem, un te nav runa tikai par degvielu benzīntankā. Sankcijas nedrīkst trāpīt Eiropas valstīm spēcīgāk nekā Krievijas vadībai. Tāds ir mūsu princips," paziņoja Vācijas kanclers.

Šolcs arī noraidījis iespēju NATO iesaistīties Ukrainas kara atrisināšanā, tostarp nosūtot uz Ukrainu miera uzturētājus vai nosakot virs Ukrainas lidojumu aizliegumu zonu. Vācijas kanclers norādījis, ka, lai cik arī smagi nebūtu, Vācija šādus soļus neatbalstīs.

KONTEKSTS:

Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Īsā laikā Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis ir apstiprinājušas pret Krieviju vairākas sankciju paketes. Līdz ar to tagad ir pienācis brīdis aizdomāties, ko darīt tālāk. Ukrainas vadība aicina spert nākamos soļus, jo līdzšinējie ierobežojumi nav spējuši piespiest Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu apturēt karu.

Briselē šonedēļ tiek spriests, vai šobrīd ir īstais brīdis, lai ieviestu papildu sankcijas pret Krieviju saistībā ar tās iebrukumu Ukrainā.  Vairāku Austrumeiropas un Centrāleiropas valstu politiķi uzskata, ka ir pienācis brīdis spert nākamo soli un atteikties ja ne no Krievijas gāzes, tad vismaz no naftas un oglēm. Turpretī Rietumeiropā vairums politiķu sliecās uzskatīt, ka vispirms vajadzētu parūpēties, lai esošajās sankcijās nebūtu nekādu caurumu, un tikai tad domāt par tālāko.