Vācijas enerģētikas regulators uzskata, ka uz to gāzes vada „Nord Stream 2” daļu, kas atrodas šīs valsts teritorijā, ir attiecināmi Eiropas Savienības gāzes tirgus noteikumi. Līdzīgi kā, piemēram, ar elektrību, arī gāzes jomā infrastruktūra, proti cauruļvads, nedrīkst piederēt tam pašam uzņēmumam, kas nodarbojas ar gāzes piegādi. Šīm funkcijām ir jābūt nodalītām, lai nodrošinātu konkurenci.
Ir paredzams, ka šis lēmums neapturēs gāzes vada celtniecību, jo tas jau ir gandrīz pabeigts. Tomēr tas varētu sadārdzināt cauruļvada uzturēšanas izmaksas, kas padarītu projektu mazāk izdevīgu.
Ir zināms, ka šobrīd notiek cauruļvada ieklāšana Dānijas tuvumā, lai gan šo procesu ir apgrūtinājušas ASV sankcijas kuģiem, kas ir iesaistīti šajā procesā. Amatpersonas Vašingtonā jau ilgstoši uzstāj, ka „Nord Stream 2” ir politisks, nevis ekonomisks projekts, kas palielinās Eiropas atkarību no Krievijas gāzes, tomēr Vācijas kanclere Angela Merkele ir teikusi, ka gāze viņas valstij ir nepieciešama tādēļ, ka tā atsakās no ogļu un atomenerģijas izmantošanas.
Nesenajā intervijā Latvijas Radio Vācijas Māršala fonda pētniece Kristīne Bērziņa norādīja, ka tomēr ir mudinājusi Eiropas valstis vēlreiz apsvērt enerģētiskās neatkarības nozīmi.
„Eiropas Savienības valstīm būtu ļoti svarīgi tagad un turpmāk padomāt par to, cik lielā mērā viņas var atļauties ilgtermiņā paļauties uz autoritārām valstīm. Ja vien viss ir kārtībā, tad labi. Bet, ja nav? Tādēļ, ja visas svarīgākās preces mums tomēr ir savas, tad būsim drošāki,” aicināja Bērziņa
Vācijas enerģētikas regulators secināja, ka Eiropas Savienības prasības varētu neatteikties uz „Nord Stream 2”, ja cauruļvads būtu bijis pabeigts pirms pagājušā gada 23. maija. Gāzes vada attīstītāji saka, ka viņi joprojām nepiekrīt regulatora nostājai un apsver iespēju vērsties tiesā. Uzņēmums uzskata, ka kaut arī cauruļvads vēl fiziski nav pabeigts, ekonomiski projekts ir jau funkcionējis pirms jauno Eiropas Savienības noteikumu stāšanās spēkā.
