Sadaļas Sadaļas

Vācijas ekonomikas izaicinājumi: Digitalizācija, demogrāfija un zaļā pāreja

Eiropas Savienības (ES) lielākajā ekonomikā Vācijā ar sociāldemokrātu uzvaru noslēgušās parlamenta vēlēšanas. Lai gan Vāciju joprojām varam dēvēt par pārtikušu, tomēr savi izaicinājumi ir katrā valstī, arī šajā. Jaunajam kancleram tie būs jāmanto un ar tiem jātiek galā. Lai pārrunātu to, kāda ir situācija Vācijas ekonomikā, Latvijas Radio uz sarunu aicināja Vācijas Ekonomikas pētījumu institūta (DIW) pētniecības direktoru, Potsdamas Universitātes ekonomikas profesoru Aleksandru Kritiku.

Vācijas ekonomikas izaicinājumi: Digitalizācija, demogrāfija un zaļā pārejaRihards Plūme

Vāciju, kurā dzīvo vairāk nekā 83 miljoni cilvēku, tāpat kā citas valstis, ietekmējusi Covid-19 pandēmija. Tomēr tā atkopjas labāk nekā, piemēram, Itālija vai Francija. Paredzams, ka Vācijas ekonomika šogad augs par 2,9%, bet nākamgad – par 4,6%.

Pandēmija vēl vairāk izgaismojusi jautājumu par zemo digitalizācijas līmeni valstī un nepieciešamību veikt lielas investīcijas šīs problēmas risināšanā. Arī Vācijas Ekonomikas pētījumu institūta (DIW) pētniecības direktors Aleksandru Kritiks digitalizāciju minēja kā vienu no galvenajiem izaicinājumiem:

"Vācija pēdējos desmit gadus bija iemigusi. Cilvēki to vienmēr ir pieprasījuši, bet tas nekad netika noteikts kā prioritāte. Tagad līdz ar pandēmiju kļuva skaidrs, cik ļoti tas ir nepieciešams, un investīcijas tiks atvēlētas.

Domāju, ka šis būs viens no būtiskākajiem darbiem, ko jaunajai valdībai nāksies paveikt.”

Kā vēl vienu būtisku izaicinājumu Vācijas ekonomikā eksperti un arī Kritiks minēja ražošanas sektora transformāciju un un tā dēvēto zaļo pāreju. Arvien aktīvāk tiek pieprasītas pārmaiņas, īpaši automašīnu sektorā, nomainot ar degvielu darbināmus spēkratus uz elektromobiļiem. Lai gan tas izklausoties viegli, tomēr pārmaiņas ir jāveic ne tikai lielo ražotāju rūpnīcās, bet jau sākot no katras mazākās automašīnas detaļas, tādēļ tas ir milzīgs izaicinājums. Autorūpniecība ir Vācijas ekonomikas vitāls elements, tādēļ kompānijas sākumā pretojušās, bet tagad sāk veikt arvien lielākas investīcijas elektroauto ražošanā. Izaicinājumu rada arī pārmaiņas pašā ražošanas procesā.

"Mēs arī redzam, ka rūpniecības sektorā joprojām notiek pārmaiņas, kas saistītas ar pāreju no roku darba uz automatizētu darbu. Tas noteikti ir biedējoši un draudīgi daudziem, kas strādā līdz šim labi apmaksātā rūpniecības sektorā," vērtēja eksperts.

Tas, kā pietrūkstot no politiskajām partijām, ir vēsts cilvēkiem, ka tie nepaliks vieni brīdī, kad būs jāmeklē jauns darbs.

Trešais izaicinājums, kā minēja pētnieks, nav tieši problēma ekonomikā, bet tas var būt kā būtisks priekšnoteikums, lai tāda rastos. Proti, izglītības sistēma pakāpeniski kļūst sliktāka, un tajā nepieciešams veikt investīcijas un uzlabot kvalitāti. Kritiks minēja arī demogrāfijas radītos izaicinājumus, proti, sabiedrības novecošanos, kas rada jautājumus par pensiju sistēmu un veselības aprūpes sistēmu. Būšot nepieciešams rast veidu, kā piesaistīt cilvēkus arī ārpus Eiropas.

"Ir aprēķini, ka, lai uzturētu mūsu sociālās drošības līmeni, katru gadu ir nepieciešams aptuveni 400 000 migrantu liels darbaspēks. Un pēdējo gadu laikā Vācija izdevies piesaistīt nepieciešamo cilvēku skaitu, bet jautājums, vai tas izdosies arī nākotnē," norādīja Kritiks.

Jāreformē būtu arī pensiju sistēma, par ko gan neviens īsti atklāti neuzdrošinās runāt, atzina eksperts. Pirms vairākiem gadiem veiktā toreizējās valdības reforma tika pārstrādāta un pensijas vecums tika pazemināts, kas bijusi liela kļūda. Tagad esot būtiski domāt par pensijas sliekšņa paaugstināšanu līdz 67 gadiem un tas jāpadara fleksiblāks atkarībā no darba veida. Šīs pārmaiņas esot nenovēršamas, jo jau tagad ceturtā daļa iedzīvotāju ir pensijā. Problēmas ekonomikā joprojām iezīmējas arī atšķirībās starp Vācijas austrumiem un rietumiem.

"Skatoties no putna lidojuma perspektīvas, austrumi patiesi joprojām atpaliek par 25%, ja runājam par turīgumu. Bet, ja paskatās dziļāk, tad kļūst skaidrs, ka tā vairs nav tikai tīri problēma ''rietumi pret austrumiem'', bet augsti apdzīvotas vietas pret zemi apdzīvotas vietas problēma. Un austrumi nav tik apdzīvoti kā rietumi," teica DIW pētniecības direktors.

Šī problēma kļūstot arvien aktuālāka, jo ir grūtības izveidot reģionālu inovāciju sistēmu, kurā uzņēmumi ienāk šajās tukšajās apkaimēs.

Cilvēki no austrumu lauku reģioniem arvien vairāk pārceļas uz lielajām pilsētām, zūd pakalpojumu kvalitāte, un palikušie jūtas arvien vairāki atstumti, kas tālāk atspoguļojas atsevišķu politisko spēku atbalstā.

Vadošās partijas, pēc pētnieka domām, šai problēmai nepievērš pietiekami lielu uzmanību. Piemēram, sociāldemokrāti sola paaugstināt minimālo algu, bet tas neatrisinās austrumos esošās infrastruktūras un pakalpojumu problēmas.

Kopumā Kritiks uzskata, ka Vācijas ekonomika joprojām būs spēcīga daļa no Eiropas Savienības ekonomikas, bet jautājums ir par politisko pusi. Un šajā ziņā Vācijas un Francijas kopīgo kustību vairāk pārņems Parīze, līdz nākamais kanclers būs spējis pilnībā iekāpt Merkeles kurpēs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt