No kopumā balsojušajiem 598 deputātiem sarunu sākšanu atbalstīja 439 deputāti, 119 bija pret, bet 40 balsojumā atturējās.
Uzrunājot deputātus, Vācijas kanclere Angela Merkele brīdināja, ka nenobalsošana nozīmētu labi paredzamu haosa sākšanos.
Jau vēstīts, ka līdz šim sarunu sākšanu par palīdzību Grieķijai atbalstījušas dažas eirozonas valstis - ceturtdien Somija un Lietuva, bet piektdien sarunu sākšanu atbalstīja arī Latvijas valdība. Tas gan nenozīmē, ka jauns aizdevums Grieķijai tiks atbalstīts.
Latvijas valdības ieskatā lēmums par to, vai Latvija uzņemsies garantēt Grieķijai izsniegto aizdevumu, būtu jāpieņem visai Saeimai, šī lēmuma pieņemšanā iesaistot arī opozīcijas partijas. Tas varētu notikt augusta beigās.
Vēstīts arī, ka Grieķija ir lūgusi eirozonai piešķirt jau trešo aizdevumu. Pretī Grieķija ir gatava realizēt smagas reformas valsts pārvaldē, nodokļu un pensiju sfērā, kā arī citās jomās. Šo lēmumu ir akceptējis Grieķijas parlaments.
Taču tagad visām eirozonas dalībvalstīm jālemj, vai deleģēt savus pārstāvjus uz Eiropas institūcijām sarunām ar Grieķiju par jauna aizdevuma piešķiršanu. Pēc tam, ja sarunas būs sekmīgas, katra eirozonas valsts jau varētu lemt par Grieķijas atbalstīšanu no Eiropas Stabilitātes mehānisma līdzekļiem.
