Ja Krievija nesniegs pietiekamus paskaidrojumus par opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija saindēšanu, Vācija spriedīs par sankciju ieviešanu pret Maskavu. Šādas sankcijas varētu attiekties arī uz gāzesvadu "Nord Stream 2". Eksperti gan prognozē, ka Vācijas iekšpolitikas un uzņēmēju spiediena dēļ šādas sankcijas ir maz ticamas.
Laikā, kad viens no redzamākajiem Krievijas opozīcijas līderiem Aleksejs Navaļnijs turpina ārstēšanos Vācijā pēc saindēšanas ar nervu gāzi “Novičok”, turpinās arī diskusijas par to, vai un kādai būtu jābūt Eiropas valstu reakcijai uz šo saindēšanu. Rietumvalstu līderi ir pauduši sašutumu par pirmo ķīmisko ieroču pielietošanu Krievijas teritorijā.
Kā šodien intervijā vācu izdevumam "Bild" norādījis Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss, ir pietiekami daudz pierādījumu, ka aiz šī nozieguma stāv tieši Krievijas varas iestādes Pēc viņa vārdiem, ja tuvāko dienu laikā Krievija nesniegs paskaidrojumus par to, kā varēja būt iespējama šāda saindēšanās, Vācija būšot spiesta apspriest iespējamās mērķētās sankcijas ar saviem sabiedrotajiem. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kurš Krievijas saistību ar Navaļnija saindēšanu ir noliedzis, uzsvēris, ka Berlīnei vēl ir jādalās arī iegūtajiem pierādījumiem arī ar Krievijas prokuroriem.
Heiko Māss arī nav izslēdzis iespēju, ka Eiropas Savienības līmeņa sankcijas varētu būt vērstas pret gāzesvadu ''Nord Stream 2'', pa kuru Krievijas gāze tiks nogādāta Vācijā. Lai arī Vācija un Krievijas šī projekta īstenošanā ir sabiedrotās, Māss paudis cerību, ka sadarbību nenāksies pārskatīt. Krievijas informācijas aģentūra ''RIA novosti'', atsaucoties uz aģentūru ''Bloomberg'' gan ziņo, ka pašlaik Vācijas valdošajā koalīcijā atbalsta šādām sankcijām neesot.
Arī krievu ekonomists Sergejs Aleksašenko savā videoblokā radiostacijai "Echo Moskvi” paudis pārliecību, ka sankcijas pret "Nord Stream 2" diez vai tiks ieviestas, jo tas nebūtu izdevīgi vācu uzņēmumiem. Turklāt arī Krievijai tas lielus zaudējumus neradītu, jo tai ir ļoti plašs gāzesvadu tīkls dabasgāzes piegādēm uz Eiropu. Aleksašenko uzskata, ka daudz efektīvākas būtu cita veida sankcijas:
"Eiropa domās un kasīs visu, ko vien var pakasīt. Un pēc ilgas kasīšanas nekas nenotiks. Ir vienas sankcijas, kuras Eiropas Savienība varētu ieviest. Tā ir visu savu vēstnieku atsaukšana un diplomātisko attiecību pazemināšana. Tas būtu ļoti spēcīgs un demonstratīvs gājiens. Tas nodemonstrētu, ka [Vladimirs] Putins ir radījums, kuram nevar spiest roku. Ka ar viņu, līdzīgi kā 2015. gadā pēc agresijas Ukrainā, neviens nevēlas sēdēt pie viena galda. Ka viņš ir radījums no citas pasaules, radījums, kas dzīvo pēc citiem noteikumiem un nesaprot mūsdienīgas, cilvēciskas sabiedrības noteikumus. Taču kaut kas man liek domāt, ka Eiropas Savienība nekādus nopietnus soļus nespers, jo reālpolitika liek Eiropai sarunāties ar Putinu un Krieviju, tāpat kā pirms Otrā pasaules kara Rietumeiropas valstis bija spiestas sarunāties ar Hitleru un Vāciju," pauda Aleksašenko.
Šīs nedēļas laikā Krievijas Nacionālā medicīnas palāta ar doktoru Rošaļu priekšgalā vērsās pie vācu mediķiem ar piedāvājumu veidot kopīgu ekspertu komisiju, lai saprastu, kas tieši ir noticis ar Alekseju Navaļniju. Savukārt Krievijas Ārlietu ministrijas preses pārstāve Marija Zaharova šorīt apsūdzējusi Vācijas varas iestādes par tīšu izmeklēšanas kavēšanu.
