Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Pieci gadi pēc traģēdijas. Bojā gājušās Elgas mamma Ineta: Dzīve ir kļuvusi citāda

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Aizraujošs audio ceļojums Latvijas nākotnē: kartupeļi, roboti, uzticība un supervaroņi

Īres cenu eksplozija Vācijā apdraud sabiedrības sociālo saliedētību

Vācijā saasinājusies īres dzīvokļu tirgus krīze - trūkst vismaz miljons mājokļu

21. gadsimta lielākais sociālais jautājums. Tā, spriežot par pēdējos gados saasinājušos mājokļu krīzi, to mēdz dēvēt politiķi Vācijā. Tur vairāk nekā puse iedzīvotāju savas dzīvesvietas īrē, un patlaban pietrūkst vismaz viens miljons dzīvokļu. Augsto īres cenu dēļ pat iedzīvotāji ar vidēji augstiem ienākumiem spiesti pamest lielpilsētas. 

Tiesības uz mājokli ir vienas no cilvēka pamattiesībām. To nosaka ANO Cilvēktiesību deklarācija. Pēdējos gados Vācija šīs tiesības vairs nespēj nosargāt. Bezpajumtnieku skaits aug. Iemesls ir, ka dzīvokļu īres cenas lielpilsētās kļuvušas nesamaksājamas. Tādēļ uz protesta demonstrācijām regulāri pulcējas izmisuši īrnieki.

Iedzīvotāju skaits bez mājokļa Vācijā (zem klajas debess, kā arī patversmēs, nepiemērotās telpās, pie radiem un draugiem dzīvojošie, neieskaitot bēgļus)

 

Tieši īres cenu eksplozija bija centrālais temats pavalstu parlamentu priekšvēlēšanu cīņā Bavārijā un Hesenē, kur smagus zaudējumus nesen cieta koalīcijas partijas. 

“Ir tā, ka vēl gluži nesen, 2000. gadu sākumā, šeit, Ķelnē, tika spriests par to, kuras augstceltnes nojaukt, jo trūka iedzīvotāju. Cilvēki vairāk sliecās pārcelties uz lauku reģioniem. Pirms aptuveni 10 gadiem tendence mainījās. Iedzīvotāji sāka pārvietoties uz pilsētām, tādēļ veidojas telpu trūkums. Piedāvājuma un pieprasījuma attiecība nav līdzsvarā,“ skaidro Vācijas Ekonomikas institūta Ķelnē nekustamo īpašumu sektora pētnieks Peka Zagners.

Nelīdzsvarotība ir tik izteikta, ka uz viena dzīvokļa apskati dažkārt mēdz ierasties pat 100 interesantu uzreiz.

„Kā televīzijas šovā „Vācija meklē superzvaigni“ [tiek meklēti jaunie talanti], tā [īres tirgū] Vācija meklē „superīrnieku“. Izīrētājs [pilnībā] diktē cenas. Un kopumā tās iet uz augšu. [Tik saspringta] situācija kā šodien pēdējo desmitgažu laikā mums vēl nav bijusi,“ uzsvēris Ķelnes Īrnieku biedrības pārstāvis Hanss Jorgs Depels.

Tiesa gan, īrniekus Vācijā sargā likums. Pirms dažiem gadiem ieviesta “īres cenu bremze”. Tas nozīmē, īres maksu ļauts paaugstināt atbilstoši cenu indeksam tuvākajā apkārtnē, taču ne vairāk kā par 15% trīs gadu laikā. Tajā pašā laikā namīpašniekiem atļauti arī citi cenu celšanas pamatojumi, piemēram, dzīvokļi sadārdzinās, veicot ēkas modernizāciju. 

“Dažkārt tas noved pie tā, ka īre tiek paaugstināta par 3 eiro kvadrātmetrā.  80 kvadrātmetru lielam dzīvoklim tas nozīmē: jāmaksā par 240 eiro mēnesī vairāk. Tādēļ ir cilvēki, kuri dzīvokli vairs nespēj atļauties, un tiek “padzīti” no pilsētas rajona, kurā iepriekš dzīvojuši desmitiem gadu,” skaidro Depels.

Īres cena dzīvoklim līdz 30 kvadrātmetriem Ķelnē (eiro/kvadrātmetrā)

Īres cenas maina ne tikai pilsētu ainavas, bet arī sociālās attiecības. Pastiprinās noslāņošanās. Pārceļoties uz nomalēm vai pat lauku reģioniem, spiesti šķirties draugi un paziņas, veciem cilvēkiem nākas mūža nogali pavadīt vientulībā. Tādēļ, kā atzinusi Vācijas kanclere Angela Merkele, dzīvesvietas problēmas ir arī drauds sabiedrības saliedētībai. 

Vācijas finanšu ministrs Olafs Šolcs norādījis, ka ir nepieciešams, lai jaunu dzīvokļu un uzbūvēto ēku skaits augtu, bet ir arī jārūpējas, lai tie būtu samaksājami. Viņaprāt, tādēļ ir pareizi novirzīt vairāk līdzekļu sociālo dzīvokļu celtniecībai. 

Pēdējo divdesmit gadu laikā sociālo dzīvokļu daudzums, tos pakāpeniski privatizējot, Vācijā samazinājies līdz minimumam. Taču sociālo netaisnību tie dažkārt var pat pastiprināt. 

“Sociālo dzīvokļu celtniecība ir iemīļots, bet populistisks problēmu risināšanas modelis. Tas labi izklausās, taču ir nedrošs. Lai iegūtu tiesības uz sociālo dzīvokli, nepieciešamība pēc tā ir jāpierāda tikai vienu reizi. Kad tas noticis, cilvēki iegūst tiesības mājokli izmantot uz laiku līdz pat 20 gadiem, neatkarīgi no ienākumiem, kādus gūst turpmāk,” komentē pētnieks Zagners.

Triecientempā būvējot jaunas mājas, nākotnē vairs nevarēs izvairīties arī no Vācijā tik nemīlētajām augstceltnēm vai pat debesskrāpjiem. To kļūs vairāk, jo celtniecībai trūkst zemes.

Ar radošu pieeju krīzes risināšanā iesaistījušās lielveikalu ķēdes “Aldi” un “Lidl”. Tās apņēmušās sagādāt simtiem tūkstošu jaunu mājokļu, jaunceļamu pārtikas veikalu augšstāvos izbūvējot arī īres dzīvokļus.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti