Panorāma

Sarunas aizvien bez rezultātiem

Panorāma

Panorāma

Vācija gatava iztikt bez Krievijas gāzes jau nākamgad

Vācija plāno daļu Krievijas gāzes aizvietot ar piegādēm no Kataras

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Eiropas atteikšanās turpmāk pirkt Krievijas naftu ir krietni ticamāka nekā iespējamā atteikšanās arī no Krievijas gāzes. Uz pilnīgu tirdzniecības izbeigšanu ar Krieviju, kā aicinājis Polijas premjerministrs, Rietumeiropas valstis vēl nav gatavas. Vienlaikus kļuva zināms, ka Vācija plāno daļu Krievijas gāzes aizvietot ar piegādēm no Kataras.

Atteikšanās no gāzes?

Eiropā tiek spriests par nākamo – piekto – pret Krieviju vērsti sankciju kārtu. Eiropas Savienības (ES) austrumu flanga valstis aicina tiekties uz pilnīgu tirdzniecības blokādi ar Krieviju, tajā skaitā atteikties no Krievijas gāzes un naftas jau tūlīt, nevis piecu gadu laikā. Visticamāk, tam pretojas Nīderlande un Vācija. Iespējams, varētu vienoties par atteikšanos no Krievijas naftas, bet ar gāzi ir grūtāk.

Taču izskanēja interesanta ziņa no Vācijas. "Financial Times” ziņo, ka Vācija panākusi vienošanos ar Kataru par sašķidrinātās gāzes ilgtermiņa piegādi. Līdz šim Krievijas gāze veidoja pusi no Vācijas gāzes patēriņa.

Dohā Vācijas ekonomikas ministrs izteicies, ka Krievijas gāze vēl būšot nepieciešama šogad, bet nākotnē vairs ne un devis mājienu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam: “Lai tas, kam ir ausis, sāk klausīties.” Tagad tiks izbūvēti divi sašķidrinātās gāzes termināļi.

Tas nozīmē, ka šonedēļ, kad Briselē tiksies visi ES dalībvalstu līderi, sarunas par jaunajām sankcijām pret Krieviju varētu izvērsties produktīvas.

Starp citu, arī Bulgārijas jaunā valdība paziņojusi, ka tā nepagarinās līgumu ar “Gazprom” par piegādēm. Bulgārijai ir 10 gadu līgums, kas beidzas šogad.

Bažas par badu

Krievija un Ukraina ir lielas graudu eksportētājas, un Āfrikā puse, dažās valstīs pat 70% no importētajiem kviešiem nāk tieši no šīm abām valstīm. Jau tagad redzams pārtikas preču cenu kāpums pasaulē Krievijas sāktā kara dēļ.

Francijas ārlietu ministrs Žans Īvs Ledriāns brīdinājis, ka karš Ukrainā var izraisīt "ārkārtīgi nopietnu" globālu pārtikas krīzi: “Mēs zinām labības ražošanas apjomu Ukrainā un Krievijā, un mēs redzam kara sekas – neiespējamību novākt, sēt, eksportēt.

Ne jau sankcijas izraisa nopietnus pasaules pārtikas drošības traucējumus. Tas ir karš.”

Par to Briselē arī spriež ES lauksaimniecības ministri. Lai saskaņotu savas reakcijas uz krīzi, par to runās arī Eiropadomē. Eiropas Komisija un arī Francijas prezidents Emanuels Makrons grib pārvērtēt ES zaļās lauksaimniecības mērķus, ņemot vērā karu Ukrainā.

KONTEKSTS:

Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti