Kodolenerģija nodrošina 6% no Vācijas elektroenerģijas vajadzībām un, ņemot vērā pašreizējo enerģētikas krīzi, Vācijas valdības koalīcijā bijuši ilgi strīdi, kā rīkoties ar pēdējām trim Vācijas atomelektrostacijām.
Kā zināms, pēc Fukušimas traģēdijas 2011. gadā Angelas Merkeles valdība nolēma, ka Vācija atteiksies no kodolenerģijas un visas Vācijas AES bija jāslēdz līdz 2022. gada beigām. Tas pārsvarā arī izdarīts, darbojas vēl tikai trīs AES.
Vācijas biznesam draudzīgā partija "Brīvie demokrāti" iebilda pret AES slēgšanu un vēlējās, lai stacijas turpina darbu līdz 2024. gadam, savukārt pret kodolenerģiju noskaņotā Zaļā partija uzstāja uz slēgšanu, uzsverot, ka it īpaši Emslandes stacijas, kas atrodas Vācijas ziemeļos, ekspluatācijas pagarināšana ir nevajadzīga.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs izmantojis Vācijas konstitūcijā viņam paredzētās tiesības un pieņēmis lēmumu – pagarināt AES darbības laiku līdz 15. aprīlim, lai novērstu iespējamo enerģijas trūkumu ziemā.
Vienlaikus ar šo lēmumu Šolcs arī paziņoja par jaunu likumu energoefektivitātes paaugstināšanai un jaunu, ar ūdeņradi darbināmu gāzes staciju būvniecību.
Ņemot vērā Vācijas ekonomikas lielo atkarību no Krievijas gāzes (pagājušajā gadā 55% no Vācijai nepieciešamās gāzes nāca no Krievijas), pašreizējā krīze mudinājusi Vāciju atkal iedarbināt ar oglēm darbināmās spēkstacijas, lai gan līdz 2030. gadam ir plānots no oglēm atteikties.
Vācijas lēmumu pagarināt savu atomstaciju darbības laiku ietekmējušas arī problēmas kaimiņvalstī Francijā, kur AES saražo gandrīz 70% elektroenerģijas, taču 20 no 56 atomreaktoriem pašlaik nedarbojas apkopes vai korozijas problēmu dēļ.
Francijas valsts enerģētikas uzņēmums gan apsolījis tos pakāpeniski iedarbināt līdz 2023. gada februārim.