Trīs partiju valdošā koalīcija plāno izstrādāt subsīdiju paketi aptuveni 150-200 miljardu eiro vērtībā, izmantojot līdzekļus no Ekonomikas stabilizācijas fonda, kas sākotnēji tika izveidots, lai mazinātu koronavīrusa pandēmijas negatīvo ietekmi uz ekonomiku.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs, ekonomikas ministrs Roberts Hābeks un finanšu ministrs Kristiāns Lindners norāda, ka vienojušies atcelt pretrunīgi vērtēto nodevu gāzei, kuru bija paredzēts noteikt patērētājiem, lai novērstu gāzes importētāju bankrotu.
Šīs nodevas vietā valdība izstrādās citus pasākumus, lai atbalstītu gāzes importētājus, kuri saskaras ar grūtībām samaksāt par gāzi, ko vairs nenodrošina Krievija.
Tikmēr vadošie ekonomiskās izpētes institūti brīdina, ka gāzes cenas griesti varētu vēl vairāk veicināt inflāciju, kas Vācijā jau sasniegusi augstu līmeni.
Gada inflācija Vācijā septembrī palielinājusies līdz 10% salīdzinājumā ar 7,9% augustā, tādējādi reģistrēts visu laiku augstākais līmenis, liecina valsts statistikas biroja sākotnējie dati.
Analītiķi bija prognozējuši, ka inflācija pieaugs līdz 9,4%.
Viens no galvenajiem faktoriem cenu kāpumam septembrī bijis enerģijas cenu pieaugums par 43,9%, kā arī pārtikas produktu cenu sadārdzināšanās par 18,7%.
Tikmēr salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi patēriņa cenas Vācijā septembrī palielinājās par 1,9%.
Toties patēriņa cenas Vācijā atbilstoši Eiropas Savienības saskaņotajam patēriņa preču indeksam (HICP) septembrī gada griezumā palielinājušās par 10,9%, bet mēneša salīdzinājumā - par 2,2%.
