Pēc rūpīgas dokumentu pārbaudes Vācijas aģentūra, kas atbild par gāzes, elektrības, telekomunikāciju un citiem tīkliem, secinājusi, ka “Nord Stream 2” operatora sertifikācija būs iespējama tikai tad, ja uzņēmums būs pakļauts Vācijas likumiem.
Vācijas lēmums izraisījis gāzes cenu kāpumu Eiropas tirgū, nākotnes darījumu cenas augušas par aptuveni 10%. Eiropas Savienības valstis aptuveni 40% dabasgāzes saņem no Krievijas.
Krievijas virzienā pēdējā laikā izskan ne mazums kritikas. Maskava tiek apsūdzēta par to, ka tā mākslīgi samazina gāzes piegādes un uztur augstas dabasgāzes cenas, lai panāktu ātrāku "Nord Stream 2" gāzesvada sertificēšanu. Krievija šīs apsūdzības noraida.
Cauruļvada saimnieks reģistrēts Šveicē
Cauruļvada īpašnieks ir koncerns “Nord Stream 2 AG”, kas savukārt pieder Krievijas valsts gāzes uzņēmumam “Gazprom”. Vācijas regulators norāda, ka “Nord Stream 2 AG” koncerns ir reģistrēts Šveicē. Lai pārvaldītu cauruļvadu, tas Vācijā izveidos meitasuzņēmumu, kam būs jānodarbojas ar cauruļvada pārvaldi.
Vācijas aģentūra norāda, ka šim meitasuzņēmumam būs jāpilda Vācijas likumos noteiktās prasības, kas attiecas uz neatkarīgiem operatoriem. Sertifikācijas procedūra ir pārtraukta, kamēr meitasuzņēmums Vācijā nebūs pārņēmis savā kontrolē cauruļvadu ar visiem darbiniekiem.
Pēc tam meitasuzņēmumam būs no jauna jāiesniedz dokumenti, lai Federālā tīklu aģentūra atsāktu cauruļvada sertifikācijas procedūru.
Aģentūra uzsver, ka par šo lēmumu ir informēta arī Eiropas Komisija, Vācijas Enerģētikas ministrija, kā arī procesā iesaistītās puses.
Vispirms jāizpilda prasības
Dažādiem skandāliem apvītais un gandrīz 10 miljardu dolāru vērtais gāzesvads "Nord Stream 2" savieno Krievijas ostas pilsētu Ustjlugu un Greifsvaldi Vācijā. Tā garums ir 1230 kilometru, un pa to gadā varēs pārsūknēt līdz pat 55 miljardiem kubikmetru gāzes.
Cauruļvada būvēšana tika pabeigta septembrī. Taču, lai sāktu Krievijas gāzes transportēšanu uz Eiropu, gāzesvada būvētājiem vēl jāizpilda virkne noteikumu.
Pirmkārt, jāievēro Eiropas Savienības noteikumi nodalīt gāzes ieguvi no gāzes transportēšanas. "Nord Stream 2" būvētāji un operatori uzskata, ka uz viņiem šādai prasībai nebūtu jāattiecas. Pašlaik Vācijā par to vēl notiek tiesvedība.
Otrkārt, jāveic gāzesvada sertifikācija. Gāzesvada operators "Nord Stream 2 AG" uzskata, ka šoreiz šī procedūra būs ilgāka, nekā ierasts, jo gāzesvada īpašnieks ir Krievijas kompānija, bet pārvaldītājs reģistrēts Šveicē, kas abas atrodas ārpus Eiropas Savienības. Šāda sertifikācija var aizņemt aptuveni četrus mēnešus, savs izvērtējums pēc tam jāsniedz arī Eiropas Komisijai, un tas arī var prasīt vēl dažus mēnešus.
KONTEKSTS:
"Nord Stream 2" pretiniekiem ir bažas, ka cauruļvads palielinās Eiropas Savienības atkarību no Krievijas gāzes piegādēm, Maskavai nodrošinot politiskās ietekmes sviras, kā arī instrumentu enerģijas piegāžu potenciālai atslēgšanai. Arī Baltijas valstu amatpersonas kritiski izteikušās par "Nord Stream 2", uzsverot, ka tas ir ģeopolitisks projekts un ir pretrunā ar Eiropas Enerģētikas savienības mērķiem.
Paredzēts, ka 1230 kilometru garais cauruļvads nodrošinās līdz 55 miljardiem kubikmetru Krievijas dabasgāzes piegādi Vācijai gadā. Cauruļvada būvēšana tika pabeigta 2021. gada septembrī.
