Tēlaini izsakoties, Damokla zobens ir kritis – vairākas Latvijas bankas saņēmušas brīdinājumus par to, ka „Deutsche Bank”, kas jau vairākus gadus ir vienīgā ASV dolāru pārskaitījumu nodrošinātāja Latvijas bankām, plāno pārtraukt šādu pakalpojumu sniegšanu vairākām Latvijas bankām.
Lai arī iepriekš iespēja nonākt šādā situācijā publiskajā telpā saistīta ar paaugstinātiem naudas atmazgāšanas riskiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Uzraudzības departamenta direktore Jeļena Ļebedeva noliedz iespēju, ka galvenais iemesls, kādēļ „Deutsche Bank” nolēmusi pārtraukt vairāku Latvijas banku korespondējošo kontu apkalpošanu, ir saistīts ar šo banku nespēju izpildīt naudas atmazgāšanas novēršanas prasības.
„Tas nav saistīts ar naudas atmazgāšanu, tas ir saistīts vairāk ar biznesa lēmumu pārskatīšanu. Tāda tendence tagad pasaulē ir.
Par to jau sāk runāt lielās starptautiskās institūcijas, piemēram, Starptautiskais Valūtas fonds jau sāk uztraukties, ka lielās starptautiskās bankas, kas nodrošina maksājumu pakalpojumu sniegšanu, sāk pārtraukt savas attiecības ar mazām valstīm, ar mazām ekonomikām. Tā nav laba tendence, un par to jau sāk runāt starptautiski,” skaidro Ļebedeva.
FKTK Uzraudzības departamenta direktore atzīmē, ka bankas par korespondējošo kontu slēgšanu brīdinātas savlaicīgi un klienti tādēļ necietīs: „Lielas un mazas bankas pārskata savus biznesa plānus, tās ir globālās ekonomiskās krīzes sekas. Šis process notiek jau diezgan ilgu laiku. Tas arī viennozīmīgi skar korespondējošo banku attiecības.
Pat ja tādi lēmumi tiek pieņemti no kādas bankas puses, par to jau laicīgi tiek informēti arī šīs bankas klienti.
Arī tad, ja kāda mūsu banka saņem tādu paziņojumu, ka kāda globāla banka grib pārtraukt attiecības, tas notiek laicīgi, un katra banka tad strādā ar plānu, kā viņiem nodrošināt maksājumu pakalpojumu sniegšanu klientiem.”
Bez īpaša satraukuma vēsti par „Deutsche Bank” lēmumu uztver arī Latvijas Komercbanku asociācijā. „Bankām ir pieejami visdažādākie risinājumi un tiešu, konkrētu Amerikas korespondējošo partneru neesamība, protams, ir faktors, ar kuru ir jārēķinās. Bet bankas šajos tirgus apstākļos strādā un piedāvā visdažādāko valūtu klīringus. Protams, ka korespondējošo partneru tīkla sašaurināšanās tirgum nav labvēlīga ziņa,” norāda asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.
„Deutsche Bank” lēmums gan nenāk par labu Latvijas banku sektora reputācijai, kura pēdējos gados krietni cietusi saistībā ar dažu banku iesaisti nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijā.
Tomēr bankas, kuras skāris „Deutsche Bank” lēmums, noteikti atradīšot veidu, kā nodrošināt saviem klientiem pārskaitījumus ASV dolāros, pārliecināts Komercbanku asociācijas prezidents.
„Es domāju, ka šie ir dabiski riski, ar kuriem ir rēķinājusies ikviena banka, zinot kopējās tendences tirgū,” saka Bičevskis.
Saskaņā ar „Bloomberg” vēstīto, „Deutsche Bank” lēmums pārtraukt attiecības ar vairākām Latvijas bankām neattieksies uz tā dēvētajām skandināvu bankām, proti, „Swedbank”, „SEB”, „DNB” un „Nordea”, banku „Citadele”, kā arī „Rietumu banku” un „Baltic International bank”.
