Ārkārtējā situācijā uzņēmumi iesaistās sociālā atbalsta sniegšanā, piemēram, nodrošina datorus un citas viedierīces skolniekiem, dezinfekcijas līdzekļus medicīnas iestādēm, kafiju mediķiem, pusdienas medicīnas personālam, likuma grozījumu anotācijā norāda Finanšu ministrija.
Uzņēmumiem, kas sniedz šādu atbalstu, šie izdevumi (izņemot, ja atbalsts ir sabiedriskā labuma organizācijām vai valsts vai pašvaldības institūcijām ar ziedošanas līgumu) ir ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi, kas palielina uzņēmumu apliekamo ienākumu.
Lai neradītu papildus nodokļu slogu uzņēmumiem, kas aktīvi sniedz atbalstu ārkārtējās situācijas ietekmētajām grupām, noteikts, ka uzņēmumu publiska labdarība, kas sniegta kādam citam uzņēmumam (tālāk arī fiziskai personai) vai institūcijai, kas valsts interesēs nodrošina atbalstu noteiktām sociālām grupām ārkārtējās situācijā (neatkarīgi no uzņēmuma peļņas rādītājiem), tiek atzītas par uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksām.
Grozījumi paredzēts, ka ar uzņēmuma ienākuma nodokli apliekamajā bāzē no ārkārtējās situācijas izsludināšanas dienas līdz 2020.gada 31.decembrim neiekļauj izdevumus, ko saistīti ar sociālā atbalsta sniegšanā noteiktām ārkārtējās situācijas ietekmētajām grupām vai uzņēmumiem vai biedrībām, “ja sabiedrībai ir publiski darīts zināms atbalsta modelis, piemēram, informācija par atbalstu izskanējusi publiskās radio vai televīzijas pārraidēs, izvietota uzņēmuma interneta māja lapā”.
Tāpat noteikts, ka dāvinājuma saņēmējs nevar būt ar nodokļu maksātāju saistīta persona un informācija par dāvinājuma saņēmēju un atbalsta summu tiek iesniegta Valsts ieņēmumu dienestā kopā ar pārskata gada pēdējā mēneša deklarāciju.
Piemērojot uzņēmumu ienākuma nodokļa normas ar ārkārtējās situācijas ietekmētajām grupām saprot noteiktas iedzīvotāju grupas, kuras nodokļu maksātājs ekonomiski pamatojot ir nolēmis atbalstīt un kurām krīzes situācijā sniegtais atbalsts ir valstiski nozīmīgs, piemēram, atbalsts medicīnas darbiniekiem, skolēniem, pensionāriem u.tml. Tas neietver atbalsta sniegšanu paša nodokļu maksātāja darbiniekiem.
“Šis ir lēmums par labvēlīgiem nosacījumiem dažādām personām, tajā skaitā uzņēmējiem, biedrībām, nodibinājumiem. Tātad, ja ziedojums ir veikts un uzņēmējs ir uzņēmuma ienākuma nodokļa maksātājs, tad līdz šī gada beigām šāds ziedojums netiks aplikts ar uzņēmuma ienākuma nodokli. Tas palīdzēs piesaistīts līdzekļus tām NVO, nodibinājumiem, biedrībām, kuras veic ļoti lielu darbu un palīdz gan mediķiem, gan tiesībsargājošajām instancēm, gan sociālajiem darbiniekiem cīņā pret šo vīrusu,” norādīja finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”).
Savukārt sociālie uzņēmumi darbības pārskatu par 2019.gadu ir tiesīgi iesniegt Labklājības ministrijai līdz 2020. gada 31. jūlijam.
Sabiedriskā labuma organizācijas darbības pārskatu par 2019.gadu ir tiesīgas iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā līdz 2020.gada 31.jūlijam.
KONTEKSTS:
Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tālab valsts mobilizējusi līdzekļus nedaudz vairāk kā 2 miljardu eiro apmērā.
Valdība 31. martā nolēma, ka tā saukto dīkstāves pabalstu līdz ar vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem uzņēmumiem varēs saņemt arī pašnodarbinātie, autoratlīdzību saņēmēji un mikrouzņēmumos strādājošie. Vēlāk arī paplašināts atbalsta saņēmēju loks.
Covid-19 vīruss Latvijā pirmoreiz konstatēts 2020. gada 2. martā, bet 25. martā konstatēts, ka vīruss cirkulē sabiedrībā. Lai ierobežotu infekcijas izplatīšanos Latvijā, no 12. marta līdz 12.maijam izsludināta ārkārtējā situācija.
