Statistika liecina, ka rūpniecības produkcijas apjoms jūnijā bija par 7,6% lielāks nekā pirms gada. Viens no iemesliem tam, ka uzņēmumi ir atkopušies, ir rūpniecības nozares veiksmīgais sniegums, Latvijas Radio skaidroja ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Pieprasījums pēc precēm šobrīd būtiski pārsniedz piedāvājumu, jo krīzes sākumā pakalpojumu pieejamība bija ierobežota, līdz ar to krājumu līmenis ir sarucis. Lai arī tā nav laba ziņa patērētājiem, jo tas nozīmē cenu pieaugumu, ražotājiem sokas ļoti labi.
"Globālajā rūpniecībā mēs skatāmies uz jauniem eksporta pasūtījumiem. Pasaules tirdzniecībā pieprasījums tiešām ir ļoti spēcīgs. Labā ziņa, ka mūsu ražotāji spēj to veiksmīgi izmantot. Ja mēs skatāmies uz dažādām apstrādes rūpniecības nozarēm, tad, salīdzinot ar pagājušo gadu un salīdzinājumā ar laiku pirms Covid-19, visas nozares ir plusos. Varbūt pārtikas ražošanā ir neliels mīnuss," stāstīja ekonomists.
Latvijas uzņēmumiem tā ir iespēja paplašināties un atrast jaunus tirgus. Āboliņš akcentēja, ka tas dod ieguldījumu arī valsts ekonomikā kopumā, jo ilgtermiņā tas nozīmē lielākus budžeta ieņēmumus, kas dos iespējas palielināt finansējumu citās jomās.
To, ka pieprasījums atkal audzis, apstiprina arī uzņēmumā "EMJ metāls", kur sniedz metāla griešanas un locīšanas pakalpojumus.
"Jā, mēs esam tam tikuši pāri. Protams, šodienas situācijā mēs īsti nezinām, kas notiks pēc mēneša, kas notiks ar materiālu cenām. Protams, mūs kā ražošanas uzņēmumu satrauc arī tas, kas notiks ar epidemioloģisko situāciju, jo cilvēks attālināti pie darba galdiem nevar stāvēt.
Bet, neskatoties uz to, mēs paplašinām ražošanu un esam gatavi uzņemt papildu darbiniekus,"
stāstīja uzņēmuma mārketinga direktors Agris Punculs.
Viņš norādīja, ka darbu pašlaik apgrūtina problēmas ar materiālu pieejamību un piegādēm, kas mēdz kavēties. Daļa klientu arī nespēj tikt līdzi cenu sadārdzinājumam.
Arī būvmateriālu ražotājiem darba netrūkst, pastāstīja uzņēmumā "Sakret". Pieprasījums pašlaik ir stabils, un tas nozīmē, ka būvniecība notiek.
"Droši, ka būvniecība notiek. Paldies dievam, un nekas nav apstājies. Bet mums ir jāsalīdzina sevi ar to valstu savienību, kurā mēs esam kopš 2004. gada.
Mēs esam zem vidējā. Un mums ir jādara viss no valsts un privātiem pasūtījumiem, lai mēs būtu tur, kur ir mūsu tuvākie kaimiņi, arī Skandināvija, Vācija, Polija un tā tālāk," izteicās uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.
Arī gada otrajā pusē prognozes Latvijas rūpniecībai ir pozitīvas. Ekonomists Āboliņš norādīja, ka šis nozarei varētu būt viens no labākajiem gadiem pēdējās desmitgades laikā.
