Pasaules Bankas pētījums, kuru Finanšu ministrija sola izmantot, sagatavojot plašāku nodokļu sistēmas reformu, vēl nav publiskots, taču viena pašreizējās nodokļu sistēmas reforma jau nonākusi Saeimas darba kārtībā. Nākamā gada valsts budžeta paketē iekļautie Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumi paredz no nākamā gada vidus pārtraukt jaunu mikrouzņēmumu reģistrāciju.
Jau esošajiem mikrouzņēmumiem līdz 2018. gada beigām būs jāizšķiras, kādā nodokļu režīmā tas vēlas strādāt turpmāk. Šī situācija satraukusi daudzus mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus, un šo satraukumu steidz izmantot kompānijas, kas piedāvā starpnieka pakalpojumus, reģistrējot uzņēmumu Igaunijā, kas Latvijas uzņēmēju vidū jau izdaudzināta ar savu labvēlību pret uzņēmējiem.
Tiesa, vienas no šādām starpniekkompānijām pārstāvis sarunā ar Latvijas Radio plašākos skaidrojumos par Igaunijas priekšrocībām ielaisties negribēja.
“Varu piedāvāt iegādāties reģistrēto uzņēmumu Igaunijā vai arī iegādāties grāmatvedības pakalpojumus, juridisko adresi, tas arī viss,” lakonisks bija firmas pārstāvis.
Savukārt zvērinātu advokātu biroja „Sorainen” partneris Jānis Taukačs, nodokļu speciālists, kura pārstāvētais birojs strādā visās trijās Baltijas valstīs, apstiprināja, ka Igaunijas nodokļu sistēmai nenoliedzami ir savas priekšrocības, piemēram, plaši izdaudzinātā iespēja nemaksāt uzņēmumu peļņas nodokli par peļņu, kas investēta uzņēmuma attīstībā.
Taču nelieliem uzņēmumiem, kas savu darbību pārcelt uz Igauniju patiesībā nemaz neplāno, būtisku ieguvumu no formālas „pārcelšanās” nebūs, sacīja Taukačs.
Ja ir veikaliņš Latvijā, kur strādā cilvēki, tad, pat piereģistrējot uzņēmumu Igaunijā un formāli tirgojot kā Igaunijas uzņēmums, visā pasaulē pastāvošo principu dēļ nāksies vien nodokļus maksāt Latvijā, skaidroja Taukačs. Jo šādam veikaliņam Latvijā būtu pastāvīga pārstāvniecība.
Uzņēmuma juridiska pārcelšanās uz Igauniju nebūt nenozīmē, ka darbaspēka nodokļus par darbiniekiem turpmāk varēs maksāt Igaunijā, kur iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ir mazāka, bet neapliekamais minimums – lielāks.
Darbaspēka nodokļi būs jāmaksā Latvijā, ja šie cilvēki strādā Latvijā.
Ir jomas, kuras ir mazāk tveramas, piemēram, datorprogrammu joma vai pakalpojumu joma, kas paver iespēju paskatīties plašāk, bet arī tad rūpīgi jāvērtē, kur cilvēki reāli atrodas, kā viņi var pierādīt, ka vairāk atrodas Igaunijā, norādīja speciālists.
Turklāt arī Igaunijā reģistrētiem uzņēmumiem peļņas nodoklis par Latvijā gūto peļņu ir jāmaksā Latvijā, piebilda Taukačs.
Var izmantot Igaunijas nodokļu režīmu, kas ļauj nodokli nemaksāt līdz brīdim, kamēr neizmaksā dividendes, un tas uzņēmumiem varētu būt svarīgi, lai varētu atsperties, bet jāsaprot, ka visa peļņa, kas ģenerēta Latvijā, tiks aplikta ar nodokļiem pēc Latvijas noteikumiem, un līdz ar to tādā klasiskā izpratnē uzņēmuma juridiska pārnešana uz Igauniju īsti nestrādās, skaidroja Taukačs.
Viņa teikto rakstiskā atbildē Latvijas Radio apstiprināja arī Igaunijas nodokļu administrācijas preses pārstāve Mailīna Āsmae, kura norādīja, ka, saskaņā ar vispārējiem principiem, peļņas nodoklis un darbaspēka nodokļi par Latvijā gūto peļņu un nodarbinātajiem darbiniekiem ir jāmaksā Latvijā. Vienīgais izņēmums ir valdes locekļu atalgojums – par to nodokļi jāmaksā Igaunijā, taču atbildību par uzņēmuma darbību viņi nes kā Igaunijā, tā arī Latvijā.
