Finanšu ministrija pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ierosinājuma piedāvā izmaiņas likumā par nodokļiem un nodevām, kas ievērojami palielina sabiedrību ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrību valdes locekļu atbildību par nodokļu parādiem.
Atkarībā no uzņēmuma lieluma, iekrājot 7000 vai 15 000 eiro parādu, valdes loceklis var nonākt riskanto personu sarakstā ar ierobežotām iespējam dibināt jaunas firmas, kā arī parāda piedziņu var vērst pret viņa personīgo mantu.
VID pārstāvji min, ka pērn trešdaļa no nodokļu parādniekiem jeb vairāk nekā 20 tūkstoši bijušas „tukšas čaulas”, un šādi grib novērst situāciju, kad kompānijai uzkrājas parādi un tā tiek pamesta, liekot valstij domāt par tās likvidāciju.
„Mēs apzināmies, ka biznesā arī dažādi riski, taču gribam, lai esošie un topošie uzņēmēji atbildīgāk izturētos pret parādu veidošanos, zinot, ka var būt dažādas sekas,” skaidro VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktora vietniece Santa Garanča.
VID sola, ka sodi neskars tos, kam neveicas vai kas kļūdījušies, nevis apzināti krāpuši valsti, taču uzņēmēju pārstāvji tam nevēlas ticēt, atgādinot, ka līdz šim „ēnu ekonomikas” un nodokļu krāpšanas apkarošanas pasākumi vienlīdz skāruši arī godprātīgos maksātājus. Valsts dienestu vēlme turpmāk likt biznesmenim vai menedžerim riskēt ar visu savu mantu, nevis tikai ar uzņēmuma kapitālu, nav atbalstāma, pauž uzņēmēji.
„Spēju maksāt parādus nosaka izvēlētais biznesa modelis, un piedāvātie grozījumi ne tikai nepalielinās budžeta ieņēmumus, bet tos samazinās, jo mazināsies arī jaunu cilvēku vēlme dibināt uzņēmumus,” paredz Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Viņš norāda, ka Valsts ieņēmumu dienests turpina vērsties tikai pret legālajiem uzņēmējiem, bet ēnu sektora darboņi, kuru apgrozījumu lēš ap pieciem miljardiem eiro gadā, arvien jūtas maz traucēti.
Protams, uzņēmēji var apstrīdēt viņiem nelabvēlīgus lēmumus, bet tiesas ilgst gadiem un iznākumā ciestie zaudējumi kompensēti netiek.
