Kopumā vairākās Eiropas valstīs attālinātā darba vīza kā regulējums ieviests salīdzinoši nesen. Igaunija šajā ziņā bija celmlauzis, 2020. gadā ieviešot digitālo klejotāju vīzu, un pēc tam Igaunijai sekoja vairākas valstis gan Eiropas Savienībā (ES), gan ārpus bloka.
Biedrības "Ar pasaules pieredzi Latvijā" valdes priekšsēdētāja vietnieks Miks Muižarājs stāstīja, ka visbiežāk šāda veida vīzu izmanto trešo valstu pilsoņi, kuri strādā IT jomā, dažādās radošās un mākslas profesijās, kā arī tā ir populāra zinātnieku, akadēmisko mācībspēku, veselības aprūpes un finanšu nozares darbinieku vidū.
Pagaidām ir grūti izteikt prognozes, cik cilvēkus ar nomadu vīzas starpniecību izdosies piesaistīt Latvijai, jo tas ir cieši saistīts ar to, kādi mūsu valstī būs nosacījumi šai vīzai.
"Bet jāskatās arī, ko dara citas ES dalībvalstis, jo attālinātā darba veicēji jeb tie sauktie digitālie nomadi ir salīdzinoši mobili, viņi diezgan ātri var mainīt savu atrašanās vietu un uzturēties valstīs, kurās, piemēram, ir ātrāks interneta savienojums, kurās ir labāka infrastruktūra un tamlīdzīgi, līdz ar to mēs faktiski metam savu cepuri šajā konkurencē par šiem talantiem," teica Muižarājs.
Muižarājs, atsaucoties uz starptautiskiem pētījumiem, sacīja, ka, izmantojot nomadu vīzu, pasaulē ir nodarbināti ap 35 miljoniem cilvēku.
"Un 2020. gadā viņu kopējo tēriņu apjoms tika prognozēts ap 787 miljardiem ASV dolāru. Protams, šie visi cilvēki vienlaicīgi nepārceltos uz Latviju, bet valstis noteikti ievieš mehānismus, lai šos cilvēkus piesaistītu sev un arī viņu līdzekļus," atzina Muižarājs.
Latvijas mērķis ir ne vien piesaistīt augsti kvalificētus trešo valstu pilsoņus, bet arī ar attālinātā darba vīzu veicināt reemigrāciju. Latvijas Ārlietu ministrijas īpašo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele stāstīja, ka sākotnēji impulss par nomadu vīzas nepieciešamību nāca tieši no diasporas.
"Mūsu Latvijas pilsoņi, kas dzīvo ārvalstīs varbūt vēlētos atgriezties, bet viņu otrā puse, partneri, ja strādā trešajā valstī un šobrīd arī Lielbritānijā, ir tas faktors, kas kavē viņus atgriezties. Pieņemot šo nomadu jeb attālinātā darba vīzu kā jaunu regulējumu, man šķiet, tas būs liels atspaids viņiem. Bet man ir, protams, prieks, ka gan PMLP, gan arī Iekšlietu ministrija šo nomadu vīzu attiecinājumu jau pieņēma daudz plašāk. Tas nozīmē, ka tie cilvēki, kuri redz Latviju kā dzīvesvietu, paliekot strādāt trešajās valstīs attālinātu darbu, bet dzīvot, tērēt savu naudu, īrēt dzīvokli, iet uz restorāniem. Tas būs liels ieguvums Latvijai," sprieda Gavele.
Nomadu vīzas regulējumu atzinīgi vērtēja arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.
"Noteikti nepieciešams, jo modernā ekonomika attīstās tādā veidā, ka ļoti daudz cilvēki, kas darbojas starptautiskos projektos, organizācijās vai uzņēmumos, viņi visu laiku ceļo, līdz ar to viņiem ir nepieciešams, lai vīzas nokārtošanas process neaizņem daudz laika. Valstis, kurās tas ir noorganizēts ērti, tad uzņēmumi caur šiem nomadiem, ja var tā teikt, veido šos reģionālos ofisus. Ja šis regulējums nepastāv vai tas ir smagnējs, tad šie reģionālie ofisi neveidojas.
Jautājums ir vai mēs Latvijā "ievelkam" vai "neievelkam" to nākotnes inovatīvo ekonomiku, kas nav "piesieta" tradicionāliem birojiem. Modernajā pasaulē ir cīņa par gudriem, talantīgiem, bagātiem cilvēkiem," sacīja LTRK vadītājs.
Gudro prātu piesaiste ir aktuāla arī Latvijas jaunuzņēmumu saimei. Asociācijas "Startin.LV" vadītāja Olga Barretu-Gonsālvisa stāsta, ka pie mums viesosies cilvēki ar pieredzi, augsta līmeņa speciālisti un šādā veidā būs iespēja dalīties zināšanās ar Latvijā strādājošajiem.
"Tas nākamais līmenis, pie scenārija, ka kādam no ārzemniekiem te iepatiksies un kas nolems te palikt uz ilgāku laiku, tad šādi cilvēki jau kvalificējas kā potenciāli darbinieki mūsu "startup" uzņēmumos. Līdz ar to mēs noteikti izmantosim visas iespējas vilināt šos talantus uz mūsu nozari, jo mūsu nozarē talantu trūkums ir ļoti aktuāla problēma. Es aicinu valdību neapstāties pie sasniegtā un turpināt pilnveidot mūsu imigrācijas politiku, lai mūsu jaunuzņēmumiem un jaudīgiem ārvalstu speciālistiem būtu platforma vieglāk mijiedarboties," teica Barretu-Gonsālvisa.
Lai likums par attālinātā darba vīzu varētu stāties spēkā, tas vēl būs jāpieņem Saeimā.
