''Nu man liekas, ka te ir diezgan bezjēdzīgi, jo tas ko saka pārdevēji, diez vai bieži vien atbilst patiesībai.'' - Vairāki tirgū aptaujāti iedzīvotāji atzīst, ka īpaši neuzticas ne tirgū piedāvātās produkcijas izcelsmei, ne arī tam, vai lauksaimniecības produkcijas tirgotāji izpilda visas savas saistības pret valsti. Tomēr tirdzniecība tirgos, no automašīnām un no nelieliem galdiņiem pie lielveikaliem Latvijā ir nemainīgi populāra, un, kā uzskata uzņēmēju organizācijas, tā ir auglīga augsne arī ēnu ekonomikai. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvis Guntis Gūtmanis Saeimas tautsaimniecības komisijas sēdē, kas bija veltīta ēnu ekonomikas izpausmēm pārtikas ražošanā, uzsvēra – pircējiem ir jārēķinās, ka, iegādājoties tirgū vai pie lielveikala tādas sezonas preces kā zemenes, pretēji solītajam, tās var nebūt no Latvijas, un ka par tirdzniecību netiek maksāti visi nodokļi.
''Tad, kad jūs pieejat pie lielveikala, kur ārā tirgo uz galdiņa zemenes, jūs redzat, ka tās visas ir Latvijas zemenes, un kad jūs prasāt „no kurienes?”, viņi saka – „no Bauskas”. Un tad mēs, tie lauksaimnieki, kas esam tajā procesā iekšā, mēs zinot, kā tas dzīvē ir, mēs sakām – „mēs gribētu aizbraukt uz vietas, paši salasīt, iedodiet telefonu, kurā saimniecībā”. Tad viņu atbilde ir – nē, nē, mēs ar to nenodarbojamies, mēs tikai tirgojamies. Tad tā ir pirmā pazīme, ka tās nav Latvijas zemenes – nevienam zemeņu audzētājam nav neviena lieka darba roka, viņi visi ir laimīgi, ja kāds atbrauc uz vietas un salasa zemenes,'' stāsta Gūtmanis.
Tirdzniecība mazos apjomos ir visai pateicīga iespēja krāpties, jo, kā norāda eksperti, ražotājiem, kuri pārdod savu produkciju, noteiktu apjomu produkcijas ir iespēja pārdot ar krietni atvieglotiem nosacījumiem un ar ērtāku nodokļu režīmu. Tomēr visai izplatīta ir prakse, ka tiek pārdota sveša produkcija un lielākā apjomā nekā atļauts.
Diemžēl atbildīgās institūcijas – Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) un Valsts ieņēmumu dienests (VID) - atzīst, ka to iespējas cīnīties visai ierobežotas. Nepietiek resursu – tā situāciju raksturo PVD pārstāvis Ernests Zavadskis:
''Ar esošajiem resursiem mēs varam tik, cik mēs varam. Un vasaras periodā un karstajā laikā mēs patiešām kontrolējam biežāk, bet ar to laikam ir par maz. Respektīvi – ja gribat vairāk no PVD, tad vajag piešķirt arī resursus.''
Savukārt VID pārstāve Marika Priedola, debatējot ar Saeimas deputātiem, atzina, ka ēnu ekonomikas apkarošanas iespējas ierobežo arī esošie normatīvi, kuri neļauj, piemēram, tirgotājus novērot slēpti:
''Mēs kaktā paslēpušies sēdēt nevaram, ja mēs atnākam un sēžam veikalā un vērojam, kā izsit čekus. [Bet kameriņas ir šitādas!... ar raidītāju!] Mums ir jāatnāk, un jāpiesakās, ja mēs vēlamies redzēt reālos ieņēmumus, mums ir jāieiet veikalā iekšā!''
Iedzīvotāji, kurus Latvijas Radio aptaujāja Rīgas Centrāltirgū, atzīst, ka vēlas pirkt Latvijas produkciju, bet to izvēloties lielākoties paļaujas uz savu intuīciju.
''Vēroju! Jā, ļoti interesē, bet nu novēroju atšķirības, kādas varētu būt vietējai produkcijai, kādas poļu.. bet es tomēr vēlētos vietējo produkciju,'' saka sieviete.
Vēl kāda tirgus apmeklētāja uzsver, ka pievērš uzmanību tam, cik lielu uzticību vieš pārdevējs: ''Nu es tāpat skatos, kura man simpātiskāka liekas, to jau redz, kura simpātiskāka, tīrāka, kārtīgāka, rokas tīrākas. Bet vispār es pērku šo to tirgū un šo to veikalā.''
Savukārt kāds vīrietis saka, ka jau ir iegaumējis, kuri tirgotāji pārdod vietējo produkciju: ''Es jau pēc izskata zinu, es jau šeit ne pirmo reizi iepērkos, un pēc izskata zinu, kurš tirgo vietējo produkciju.''
Tomēr, ja atbildīgās institūcijas nolems padarīt uzraudzību pār pārtikas tirdzniecību stingrāku, tām ir jārēķinās, ka daļa iedzīvotāju iebildīs:''Nu nē, nu ja tirgū sāk čekus sist, kaut kā tomēr… nu laikam jāmēģina kaut kā tā lieta noregulēt, neesmu redzējis nevienā pasaules tirgū čekus.''
Daudzu iedzīvotāju vērtējumā, mazo tirgotāju apgrozījums ir pārāk neliels, lai tos būtu vērts kontrolēt pastiprināti: ''Nu nav jau viņi tik turīgi, lai tur maksātu vēl visus PVN un vēl nezin ko tur...''
Tiesa, atsevišķi iedzīvotāji neiebilstu, ja arī mazajiem tirgotājiem būtu jālieto kases aparāti:''Būtu labi, ja viņi to legāli visu to darītu, caur kases aparātu, nodokļus arī samaksātu… viss būs laikam piemērotā kārtībā.''
Saeimas atbildīgā komisija, paklausot lauksaimnieku aicinājumam, gatavojas apsvērt iespēju pārskatīt regulējumu lauksaimniecības preču tirdzniecība, tomēr darbu pie šī jautājuma plānots uzsākt tikai rudenī.
