Paredzams, ka Latvijas ekonomiskā izaugsme šogad varētu palēnināties un sasniegt 1,9% – ar šādu prognozi nākusi klajā Eiropas Komisija, uzsverot to, ka kopējo ekonomisko izaugsmi Latvijā ir sabremzējis galvenokārt vājums atsevišķās tautsaimniecības nozarēs.
Vēl februārī EK norādīja, ka Latvijas ekonomika uzrāda stabilu izaugsmi, kas ir labāka, nekā Eiropas Komisija (EK) prognozēja 2015.gadā, un šī gada sākumā EK paredzēja Latvijas ekonomikai izaugsmi 3,1%.
Gausāka, nekā plānots iepriekš, Eiropas Savienības struktūrfondu ienākšana Latvijas ekonomikā ir veicinājusi zemāku būvniecības pasūtījumu un investīciju apjomu, izraisot vērā ņemamu lejupslīdi būvniecības sektorā – šādu pamatojumu savai prognozei sniedz Eiropas Komisija.
Vairāku banku veiktie uzņēmēju noskaņojuma pētījumi liecina, ka, visticamāk, Eiropas Komisijas prognozes apstiprināsies, jo arī uzņēmēju vidū šogad ir valdījusi piesardzīga attieksme.
“Citadele Bankas” aprēķinātais uzņēmēju noskaņojuma indekss liecina, ka uzņēmēju vērtējumā šobrīd Latvijā ir vērojams mērenas izaugsmes periods, norādīja bankas analītiķis Mārtiņš Āboltiņš.
Pagājušā gada beigās un šī gada sākumā bija virziens uz optimismu, bet šī gada otrajā ceturksnī noskaņojums “atkritis atpakaļ”, ekonomika šobrīd atrodas lēnās izaugsmes gultnē, sacīja Āboltiņš.
Savukārt SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts pievērsa uzmanību tam, ka lielāko uzņēmumu vērtējums pašiem par savu darbību ir kopumā pozitīvāks, un kā Latvijas ekonomikai laba ziņa ir jāvērtē fakts, ka audzis to Latvijas uzņēmumu skaits, kuri tuvā nākotnē varētu veikt jaunas investīcijas.
Baltijas lielo uzņēmumu finanšu direktori noskaņoti samērā pozitīvi, Latvijā pieaudzis to uzņēmumu skaits, kas plāno investīcijas, un šis gads banku jomā iezīmējas ar to, ka pirmo reizi pēc septiņiem gadiem ir pieaudzis kopējais kredītportfelis.
Piena pārstrādes grupas „Food Union” viceprezidents Normunds Staņēvičs norāda, ka kopumā no uzņēmēju viedokļa arī nākamgad Latvijas biznesa vidē un arī globālajā ekonomikā saglabāsies liela nenoteiktība, tomēr tas neizslēdz daudzu uzņēmumu iespējas sasniegt labus attīstības rādītājus.
Viņš pauda, ka šobrīd ir vērojama neziņa, bet šajā vidē vienmēr bijuši superveiksmīgi uzņēmumi un bijuši tādi, kuriem bija ļoti grūti, acīmredzot tā tas arī būs, jo tas atkarīgs no uzņēmumu kultūras un spējas adaptēt sevi apstākļiem un tirgiem, pauda Staņēvičs.
Vairāki ekonomisti arī prognozē, ka pēc relatīvi gausās Latvija ekonomikas izaugsmes šogad nedaudz straujāks kāpums Latviju sagaida nākamgad, kad, paredzams, Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu pieplūduma rezultātā ir labas izredzes atkopties būvniecības sektoram.
