Tikai 15% uzņēmumu Latvijā lieto sociālos medijus, kas ir mazākais īpatsvars no visām ES dalībvalstīm, liecina statistikas biroja "Eurostat" apkopotie dati. Tāpat, ja arī kādu sociālo mediju ES uzņēmumi lieto, tiem reti ir izstrādāta politika sociālo mediju izmantošanai. Piemēram, Latvijā konkrēta politika bijusi vien 3% sociālos medijus izmantojošo uzņēmumu.
Latvijas Interneta asociācijas izpilddirektors Viesturs Šeļmanovs-Plešs norāda, ka uzņēmēji vienkārši neizmanto vienu no labākajiem resursiem. „Latvija nav tikai pēdējās vietās saistībā ar e lietām, jo citos segmentos esam pat pirmajās vietās. Kā, piemēram, interneta pieslēguma ātrums un kvalitāte. Tas nozīmē, ka dzīvojam vietā, kur piekļuve tīmeklim ir ātra. Lai arī laukos kvalitāte un pieejamība ir zemāka, pilsētā mēs esam krietnu soli priekšā pārējām Eiropas valstīm un pat lielai daļai pasaules valstu. Un to var skatīt kā faktu, kas liecina, ka no vienas puses - mums ir iespējas, bet no otras puses - mēs to īsti neizmantojam vai arī nesaprotam, kāpēc tas ir vajadzīgs," saka Šeļmanovs–Plešs.
Pagaidām Latvijā aktīvāki ir lielie telepakalpojumu uzņēmumi, bankas, kā arī atsevišķi saldumu un citas pārtikas zīmoli. Uzņēmumiem ir jāsāk attīstīties arī interneta vidē, jo būs arvien vairāk jākonkurē ar Eiropas uzņēmējiem, kas acīmredzot ir aktīvāki šajā jomā.
Eksperts norāda, ka komunicēt sociālajos tīklos ar patērētājiem vai klientiem nebūt nav sarežģīti, arī tad, ja ir neliels darbinieku skaits, jo nav obligāti nepieciešams savs sociālo mediju eksperts. „Uzņēmumiem jāsaprot, ka tas nav sarežģīti. Tas nozīmē, ka ir jāuztaisa „Twitter" vai „"Facebook" profili un savā telefonā jāpievieno te savam e-pastam, kas parasti ir pašsaprotami. Un tas ir svarīgi, ka tevi var vienmēr sameklēt un pajautāt jautājumu, uz kuru cilvēks saņem atbildi kaut vai stundas vai dienas laikā. Tas darbojas kā veiksmīga veikala izkārtne. Bezmaksas internets ir tūkstošiem vietās, tu vari sēdēt parkā vai kafejnīcā un vienlaicīgi būt uzņēmuma tēls, kurš atbild, ieliek informāciju vai attēlus, proti, komunicē", norāda Šeļmanovs–Plešs.
Savukārt Latvijas sabiedrisko attiecību kompāniju asociācijas izpilddirektore Jūlija Ņikitina skaidro, lai komunikācija būtu kvalitatīva, uzņēmējiem ir vajadzīgi profesionāļi, kas tomēr prasa finansiālu ieguldījumu. Kā arī „būšana" sociālajos medijos no uzņēmuma prasa lielu laika patēriņu, tieši apkalpojot kontus. Un, ja, piemēram, uzņēmums ir sociālajos tīklos tikai pavirši un nav spējīgs reaģēt krīzes situācijās, tas komunikāciju sagrauj, stāsta eksperte. „Tā zemā uzņēmumu aktivitāte sociālajos medijos uz citu Eiropas valstu fona skaidrojama ar zemo biznesa rezultātu atdevi. Latvijā ir arī neliels iedzīvotāju skaits un turklāt vēl informācija sociālajos tīklos jāsadala latviešu un krievu auditorijai. Tieši aktivitātei šajos tīklos ir jānes arī reāla atdeve, kas ir grūti panākams pie šādiem apstākļiem valstī," skaidro Ņikitina.
Pēc „Eurostat" apkopotajiem datiem, sociālajos tīklos aktīvākie uzņēmumi ir Maltā, Nīderlandē un Īrijā, kur to īpatsvars ir ap 50%. Arī Lietuvā un Igaunijā uzņēmumi sociālos tīklus izmanto vairāk nekā Latvijā.
Vispār internetā jeb tīmekļa vietnēs atrodami vien 56% uzņēmumu Latvijā.
