Par darbinieku trūkumu sūdzas dažādu jomu uzņēmēji, visskaļāk – transporta un lauksaimniecības nozarēs. Situācija ir visai paradoksāla, jo katrs desmitais Latvijā ir bez darba.
Teju pusi no visiem viesstrādniekiem Latvijā nodarbina autopārvadātāji. Pārsvarā kā tālbraucējus. Latvijā šoferu ar atbilstošu kvalifikāciju hroniski trūkst. Daudzus pārvilina Rietumvalstu kompānijas. Lai piesaistītu viesstrādnieku, viņam jāmaksā vismaz vidējā alga valstī – tagad ap 818 eiro pirms nodokļu nomaksas mēnesī. Autopārvadātājiem šī prasība šķiet nesamērīga. Nozarē vidējā alga ir par kādiem 100 eiro mazāka. Papildus tālbraucējiem maksā vēl komandējuma naudu.
“Ja salīdzinām vietējā šofera darba samaksu ar uzaicināto, tad ir zināma diskriminācija. Uzaicinātajam sociālā aizsardzība ir lielāka, tas ir paradokss,” saka biedrības “Latvijas auto” vadītājs Valdis Trēziņš. Uz jautājumu, vai vietējie šoferi nepieteiktos darbā, ja viņiem maksātu tāpat kā viesstrādniekiem, Trēziņš atbild, ka uzņēmēji to nevar atļauties.
Piemēram, Lietuvā gan vietējiem šoferiem, gan viesstrādniekiem drīkst maksāt minimālo algu. Latvijas pārvadātāji neprasa tādus pašus noteikumus, bet vēlas, lai vidējo algu rēķina katrā nozarē atsevišķi. Tagad vidējo algu valstī uz augšu velk tādas nozares kā informācijas un komunikācijas pakalpojumi, enerģētika, finanses un apdrošināšana, valsts pārvalde un aizsardzība, kurās vidējā alga krietni pārsniedz valsts vidējo algu.
“Vai tas ir finanšu jomā augsta līmeņa speciālists vai ogu lasītājs, tomēr tā diference ir ļoti liela,” piekrīt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietniece Maira Roze.
PMLP izstrādāja noteikumu projektu, kas paredz viesstrādnieku minimālo algu rēķināt katrā jomā atsevišķi. To saskaņoja visas ministrijas, izņemot Tieslietu ministriju. Tā neiebilda juridisku, bet politisku iemeslu dēļ. Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks no Nacionālās apvienības (NA) uzsver, ka viņa partijai tas ir “sarkano līniju” jautājums: “Mēs esam par latvisku Latviju, mēs esam pret lēto viesstrādnieku piesaistīšanu. Šis projekts šajā valdībā nevar iziet cauri.”
NA nav iebildumu pret labi apmaksātiem viesstrādniekiem, bet ja zemo algu saņēmējiem Latvijā būs jākonkurē ar iebraucējiem, tas novedīšot pie algu krituma un cilvēku aizbraukšanas. Iesalnieks iesaka darbinieku trūkumu risināt, maksājot Latvijas iedzīvotājiem lielākas algas.
PMLP gan nerēķinās ar viesstrādnieku vilni minēto izmaiņu dēļ.
“Noteikti nē. Ja mēs paskatāmies tās algas nozarēs, viņas nav tik zemas, lai varētu teikt, ka tagad būs minimālā alga. Dažās nozarēs ir pat ļoti augstas algas. IT nozarē vairs nevarēs aicināt programmētāju par 818 eiro. Šeit būs izlīdzinājums,” saka Roze.
Pagaidām nav skaidrs, vai un kad jautājumu varētu virzīt izskatīšanai valdībā. NA sola noteikumu projektu koalīcijā nobloķēt.
Rīgas ekonomikas augstskolas asociētais profesors Arnis Sauka atzīmē, ka visi būtu priecīgi par augstas raudzes raudzes speciālistiem, tomēr uzņēmēju aptaujas rāda, ka viņiem trūkst arī tā sauktās zilās apkaklītes.
“Politikas veidotāji cerams sper soļus tajā virzienā, ka ir nepieciešama vai nu gudra reemigrācija vai kaut kādi instrumenti, jo, pat uzlabojot demogrāfiju, nevar uzlabot darbinieku pieejamības problēmu,” saka Sauka.
Viesstrādnieku ar katru gadu Latvijā kļūst vairāk – pērn darba atļaujas izsniegtas sešiem tūkstošiem. Visvairāk no Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas. Pārstāvētas arī eksotiskākas valstis – indieši strādā ēdināšanā un programmēšanā, filipīnieši – kravu pārvadājumos.
Tomēr izsniegtās darba atļaujas pērn nesastāda pat vienu procentu no Latvijā nodarbinātajiem.
