Salīdzinājumā ar situāciju pirms pieciem gadiem situācija ar jaunuzņēmumiem Latvijā ir uzlabojusies – ir gan labāka vide, gan labākas idejas. Turklāt jau ir redzami vairāki veiksme stāsti.
Arī Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma tapšanu Popelis vērtē pozitīvi, taču Latvijā problēma ir ar riska kapitālu. Pēdējos divus gadus riska kapitāla investīciju straume ir apsīkusi, viņš norāda, piebilst, ka tas Latvijai nepalīdzēs kļūt par līderi Baltijas valstīs šajā jomā.
Lai gan “ledus ir sakustējies”, jaunuzņēmumu rašanās “ritenim vēl jāiegriežas”, un tam svarīgi ir tas, lai valsts atbalstā būtu nepārtrauktība. Tajā pašā laikā Popelis atzina, ka Latvijā cilvēkiem pietrūkst uzņēmības ar savām idejām dotos uz ārvalstīm.
Nākotnē būtisks šķērslis šādu uzņēmumu attīstībai varētu būt atbilstošu speciālistu atrašana. Daļēji tas saistāms ar atalgojumu. Tāpat svarīgi Latvijā attīstīt tehnoloģiskas prasmes un zināšanas, kā arī prasmes pārdot.
Uzņēmējs arī norādīja uz situāciju Igaunijā, kur vērojams jau otrais “start-up” uzņēmumu vilnis. Proti, uzņēmēji kuri vienreiz jau nopelnījuši, nevis iegulda naudu nekustamajos īpašumus, bet gan jaunos uzņēmumos. Viņš mudina arī Latvijā uzņēmējus rīkoties līdzīgi.
Ziņots, ka līdz ar šo gadu Latvijā sāka darboties speciāls jaunuzņēmumu likums - šādi uzņēmumi var saņemt atbalstu straujākai izaugsmei. Paši jaunuzņēmumi gan norāda, ka kritēriji atbalsta saņemšanai ir ļoti sarežģīti izpildāmi.
