Pēc viņa teiktā, ja ģimene bērnu var izaudzināt un izskolot ar tiem finansiālajiem resursiem, kas ir tās rīcībā, tad šāda ģimene Latvijā turpinās dzīvot. Savukārt, ja finansiālo resursu "hroniski trūks", tad ģimene tomēr var būt spiesta darbu meklēt citā valstī, kur tā var sevi nodrošināt vai "nedzīvot mūžīgā stresā".
"Viena no problēmām ir naudas aizdevumi, kurus piedāvā no rīta līdz vakaram. Tas ir viens no jautājumiem, kāpēc cilvēki brauc prom.
Viņi aizņemas šo naudu un nevar, protams, atdot ar tik augstiem procentiem. Un tad viņi brauc uz citu valsti meklēt darbu, kur var pelnīt bieži vien neoficiāli," klāstīja Skauģis.
Viņš atzina, ka arī maizes ceptuvē bijuši daudzi darbinieki, kuri pēc izpildraksta saņemšanas saprot, ka iepriekš paņemto "ātro kredītu" saistības ar saviem Latvijā gūtajiem ienākumiem nespēs nosegt un tāpēc drīz vien meklē labāk apmaksātu darbu ārzemēs.
Pēc Skauģa domām, ja valsts ir pieļāvusi "šādu kļūdu", ļaujot tā izvērsties "ātro kredītu" biznesam, tad valstij vajadzētu arī šo kredītu ņēmēju saistības uz laiku izpirkt.
Kredītu tā ņēmējs valstij atmaksātu, bet aizdevuma atdošanas nosacījumi būtu krietni labvēlīgāki kredītņēmējam, piemēram, maksātu 20 eiro mēnesī desmit gadu garumā, lēsa uzņēmējs.
