Maksim, jūs palīdzat finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumiem?
Mums portfelī bija vairāki finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumi. Lietuva tagad faktiski ir Eiropas finanšu tehnoloģiju lielvalsts. Kā tas ir noticis? Pirms kāda laika Lietuvas centrālā banka nolēma attīstīt finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumus un ļoti pamatīgi vienkāršoja regulējumu. Lietuvā ir ērti saņemt bankas licenci, vienkāršoto bankas licenci vai Eiropas Savienības maksājumu iestādes licenci. Maksa ir visnotaļ pieņemama, un licences tiek izsniegtas ļoti ātri. Turklāt visus dokumentus var iesniegt angļu valodā.
Tāpēc finanšu tehnoloģijas tagad ir Lietuvas vizītkarte. Valsts ir ieinteresēta, lai finanšu tehnoloģiju kompāniju būtu pēc iespējas vairāk.
Šī politika noveda pie tā, ka, piemēram, pēdējā laikā populārā maksājumu sistēma “Revolut” no Lielbritānijas tagad visā Eiropā strādā pēc Lietuvas banku licences. “TransferGo” (tiešsaistes pārskaitījumu pakalpojumu sniedzējs ārzemēs strādājošajiem, kuru dibinājuši lietuvieši Lielbritānijā – aut.) un “Google Payment” arī. Tādējādi Lietuva šodien ir valsts numur viens Eiropas Savienībā pēc izsniedzamo bankas licenču skaita. Līdz breksitam tā bija Lielbritānija.
Jebkurš produkts – tā ir liela atbildība, un, jo labāk tas ir izmēģināts, jo vairāk tam iespēju gūt panākumus. Lietuvā finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumiem ir iespēja strādāt “regulējuma smilškastes” režīmā, ar reāliem klientiem. Jūs varat sākt sadarboties ar finanšu ekosistēmu – ar centrālo banku, ar dažādām bankām – testa režīmā līdz brīdim, kad jūsu tehnoloģija izies pasaulē. Ja jums kaut kas iznācis nepareizi, centrālā banka jūs laipni palabos un palīdzēs tikt skaidrībā. Daudzās citās valstīs, ja izveidojat finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumu un jums kaut kas nav iznācis kā vajag, jūs iesēdinās cietumā, jo to var vērtēt kā finanšu mahināciju.
Pēdējos gados Baltijas valstīs notiek plaša kampaņa pret naudas atmazgāšanu. Regulējums kļūst stingrāks, bankas kļuvušas ārkārtīgi piesardzīgas, un klienti no Latvijas un Igaunijas bankām bēg. Lai gan nauda tika atmazgāta visās trīs valstīs, Lietuvā šie procesi nav tik spilgti izteikti. Kā jūs to varētu izskaidrot?
Pirmkārt, nauda tika atmazgāta galvenokārt Latvijā. Lietuvas problēma ir tāda, ka liela daļa planētas iedzīvotāju nezina, kāda ir starpība starp Lietuvu un Latviju un nevar šīs valstis parādīt kartē. Tāpēc, kad viņi dzird, ka Latvijā bijis liels skandāls ar Krievijas naudas atmazgāšanu, viņiem tas ir tas pats, kas skandāls Lietuvā. Tāpēc mēs visi esam vienā laivā, un Lietuva ir nedaudz nonākusi zem sitiena. Tas ir pirmkārt. Otrkārt, visās Eiropas bankās pašlaik tiek stingrāk sekots, kā to darbība atbilst regulējumam. Man personīgi konta atvēršana Spānijā, neskatoties uz visām manām pastāvīgās uzturēšanās atļaujām Eiropas Savienībā, aizņēma vairāk nekā mēnesi, lai gan vēl pirms desmit gadiem Spānijas bankā Krievijas pilsonis varēja atvērt apmēram dienas laikā.
Taču tas attiecas ne tikai uz naudu no Krievijas vai Muitas savienības, tas attiecas uz jebkuru naudu no attīstības valstu ekonomikām. Vēl vairāk problēmu nekā Krievijas pilsoņiem rodas ķīniešiem. Un Lietuvā šajā ziņā kārtība nav ne labāka, ne sliktāka kā jebkurā vidēji statistiskā Eiropas valstī. Savukārt Latvijā, kura stipri apdedzinājusies šajā skandālā, ir lielas problēmas, un tagad konta atvēršana pie jums Krievijas, Baltkrievijas vai Ukrainas pilsonim draud ar nopietnām grūtībām.
Es tieši domāju nevis banku, bet maksājumu sistēmu problēmas. Igaunija pagājušajā gadā slēdza maksājumu pakalpojumu sniedzēju GFC tāpēc, ka kompānija neievēroja regulatora prasības cīņai pret naudas atmazgāšanu. Vai paliek kaut kādas priekšrocības attiecībā pret bankām maksājumu pakalpojumu sniedzējiem Lietuvā, kuriem, kā zināms, ir plašākas iespējas nekā analoģiskām Latvijas un Igaunijas kompānijām, vai nav tendences pastiprināt uzraudzību?
Kopējā Eiropas tendencē pastiprināt uzraudzību Lietuvā ir viena būtiska atšķirība. Tā kā valsts ir uzņēmusi apzinātu kursu uz finanšu tehnoloģijām, visas šīs lietas tur notiek ātrāk – jūs ātri saņemat atbildi no centrālās bankas, paskaidrojumu no regulatora, piemēram, ko jūs darāt nepareizi, kādai jābūt jūsu sistēmai “pazīsti savu klientu” vai kā pareizi rīkoties, lai atbilstu regulatora prasībām. Spānijā vai Igaunijā šo jautājumu risināšana var aizņemt vairākus mēnešus, bet Lietuvā – dažas dienas, sliktākajā gadījumā – nedēļu. Es arī zinu, ka dažādās valstīs atšķiras prasības attiecībā uz bankas vai finanšu kompānijas pamatkapitālu. Lietuvā summa, kurai jābūt jūsu rēķinā, ir būtiski mazāka nekā, piemēram, Luksemburgā. Taču, kas attiecas uz dokumentu paketi, kas cilvēkiem jāiesniedz, lai saņemtu apstiprinājumu par atbilstību regulatora prasībām, tad regulējums ir apmēram vienāds visur. Turklāt procedūras visur pastāvīgi padara stingrākas – vairāk dokumentu, vairāk izziņu un tā tālāk. Jautājums ir, cik ātri tiks izskatīti dokumenti.
Ja regulatora prasības un sistēma “pazīsti savu klientu” maksājumu sistēmām ir tikpat stingras kā bankām, vai tas ietekmē maksu par maksājumu sistēmu pakalpojumiem? Tā taču joprojām ir mazāka nekā bankām?
Maksu par pakalpojumiem klientam ne vienmēr tieši nosaka kompānijas izdevumi par šo pakalpojumu sniegšanu. Tā biežāk ir saistīta ar tirgu un aktuālo situāciju. Lai pienācīgi konkurētu tirgū, visi finanšu tehnoloģiju projekti cenšas padarīt savus pakalpojumus gala lietotājam pēc iespējas lētākus, turklāt nav svarīgi, vai jūs kā banka esat reģistrēts Vācijā vai Lietuvā. Un tas nozīmē, ka kaut kādu laiku jūs pat, iespējams, strādāsiet mīnusos.
Taču Vācijā tas būs liels mīnuss, bet Lietuvā jūsu operacionālie izdevumi būs mazāki, jo papildu izdevumi par sadarbību ar regulatoru ātruma dēļ ir ļoti mazi.
Kādas nišas finanšu tehnoloģiju jomā pašlaik ir aktuālas, izņemot patērētāju?
Viss, kas ir saistīts ar jebkādām transakcijām, ar naudas atmaksu (cashback), ar datu izmantošanu individuālāku pakalpojumu saņemšanai – tas viss atbilst jēdzienam “finanšu tehnoloģijas”. Tās ir visur, kur varam uzlabot finanšu sadarbību starp vairākiem kontraģentiem – faktiski mēs varam aplūkot jebkuru reālā biznesa nišu, un tajā atradīsies vieta finanšu tehnoloģiju projektam. Teiksim – zaļā enerģētika. Tā ir nozare, kas iegūst enerģiju no atjaunīgajiem resursiem, piemēram, vēja elektrostacijas. Lai šo enerģiju pārdotu patērētājiem, nepieciešami finanšu tehnoloģiju risinājumi, kuri ļaus to izdarīt pēc iespējas caurskatāmi un efektīvi. Vai, piemēram, mazā biznesa kreditēšana. Lai ieviestu efektīvu klientu kredītspējas novērtējuma modeli, arī var noderēt finanšu tehnoloģiju risinājums.
Es vispār sliecos uzskatīt, ka nav tādas nišas kā finanšu tehnoloģijas. Tas ir kaut kas tāds, kas caurauž visas biznesa jomas un pat visas cilvēka dzīves jomas, kurās tādā vai citādā veidā piedalās nauda.
KONTEKSTS
2017.gadā Lietuvā tika ieviesta vienkāršotā bankas licence (Specialised Banking License — SBL), kura no parastās licences atšķiras tikai ar to, ka nedod tiesības sniegt investīciju pakalpojumus. Pamatkapitāls, kas tiek pieprasīts kompānijai, kas strādā atbilstoši šai licencei, ir viens miljons eiro, kas ir piecas reizes mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. 2018. gadā Lietuvas centrālā banka sāka pieņemt dokumentus šīs licences iegūšanai tiešsaistē. Lietuvas Banka maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ļauj piekļūt vienotajai eiro maksājumu telpai (Single Euro Payments Area) ar savas maksājumu sistēmas “Centorlink” starpniecību, piešķirot tās dalībniekiem kodus IBAN— un SWIFT— /BIC—. Tas paver iespējas pārrobežu darbībai. Pagājušajā gadā starptautiskajā finanšu tehnoloģiju reitingā ''Findexable'' Lietuva ieņēma 4. vietu.
