"17. februārī es devos reisā Harkiva–Jelgava. 23. datumā šķērsoju robežu ar Baltkrieviju. Ziņas par to, ka sākusies karadarbība, mani sasniedza pie Latvijas robežas," tā pastāstīja Vladislavs Batraks. Viņš ir tālbraucējs no Ukrainas pilsētas Čerņihivas, kurš uz Latviju atvedis kravu. Vīrietis nogādājis to paredzētajā vietā, vairākas dienas pavadījis kravas mašīnā, gaidot ziņu no sava uzņēmuma vadības par tālāko rīcību. Taču noskaidrojās, ka kara dēļ ne līdz Čerņihivai, ne arī Kijevai nokļūt vairs nav iespējams. Tāpēc vadība ieteica palikt Latvijā tik ilgi, cik ir iespējams.
"Es, protams, nevēlos lietot necenzētus vārdus, bet vārdu man nav. Tas ir briesmonis, nevis cilvēks. To es domāju par Putinu un Lukašenko. Es skatos ziņas, sazinos ar sievu un saprotu, ka manā pilsētā Čerņihivā infrastruktūras vairs nav. Visu laiku notiek bumbu sprādzieni. Viss brūk. Man jau nav pajumtes, bet tas nav pats briesmīgākais. Pats galvenais, ka brūk mājas un tur paliek cilvēki. Tas ir ļoti briesmīgi. Kādā daudzdzīvokļu mājā dzīvo mana māte un arī vecākā meita… Es, protams, katru minūti pārdzīvoju. Domāju, ka karadarbība divu dienu laikā nebeigsies, bet vienkārši sēdēt es nevaru.
Man rokas un kājas darbojas, tāpēc varu sniegt kādu labumu Ukrainai un arī savai ģimenei," stāstīja vīrietis.
Jelgavā Vladislavs esot saticis vietējās ukraiņu biedrības vadītāju, kurš palīdzējis viņam ar izmitināšanu viesnīcā. Lielu atsaucību tālbraucējs guvis arī uzņēmumā "Pet Baltija", kurā viņš piegādājis kravu. Tās vadītājs Salvis Lapiņš uzskata, ka Latvija Ukrainas kara bēgļu nodarbināšanai nav bijusi gatava.
"Ir ļoti labi pastrādāts attiecībā uz tiem bēgļiem, kuriem ir nepieciešama pajumte, ēdiens un varbūt arī kaut kāda medicīniskā aprūpe. Tur patiešām šķiet, ka šī informācija no dažāda veida, tai skaitā publiskiem avotiem, pati nāk tev virsū.
Bet tiem cilvēkiem, kuru vēlmes ir savādākas, [tas ir], kuri meklētu iespējas legāli strādāt, man šķiet, ka tā informācija šādai bēgļu kategorijai ir nopietni jāmeklē," sacīja Lapiņš.
Lai palīdzētu valstī nonākušajiem ukraiņiem, Saeima pagājušajā nedēļā steidzīgi pieņēma lēmumu izsniegt viņiem ilgtermiņa vīzu ar tiesībām uz nodarbinātību bez ierobežojumiem uz laiku līdz vienam gadam. Bezmaksas dokumentu varēs izsniegt Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP).
PMLP pārstāve Madara Puķe atzīmēja, ka vīzu paredzēts izgatavot piecu darbadienu laikā: "Vīzas var noformēt vairākās vietās. Pirmkārt, Kongresu namā, arī pārvaldes 1. nodaļā un arī mūsu teritoriālajās nodaļās. Klientiem ir arī iespēja visus dokumentus atsūtīt pa pastu uz Rīgas 1. nodaļu. Pašam cilvēkam līdzi ir jāņem pases kopija un fotogrāfija.”
Puķe atzīmē, ka jau izsniegtas 30 vīzas un interese par šo dokumentu ir ļoti liela.
Saeimā informē, ka vīzu var izsniegt arī Valsts robežsardze un Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs. Viens no pirmajiem, kas ir pieteicies noformēt dokumentu, esot arī tālbraucējs Vladislavs.
Daudzi simti Latvijas darba devēju Ukrainas kara bēgļiem jau ir pieteikuši vairāk nekā 72 000 darbavietu, pastāstīja Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas. Līdz ar to bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.
Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.
Nedēļā pēc iebrukuma sākuma Ukrainu pameta aptuveni viens miljons cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.
