"Mums ir industriālā plāna politika un mērķis sasniegt lielus un augstus eksporta rādītājus. Bet, kad apskatāmies produktivitāti, kura ļoti saistīta ar digitalizāciju, (..) diemžēl uzņēmēju sadaļā par digitalizāciju mēs esam 23. [vietā Eiropas Savienībā]. Visi, kas zina, cik Eiropas Savienībā dalībvalstis, saprot, cik zemu mēs esam šobrīd. Bet mums ir visas iespējas. Bet tie secīgie soļi jāveic visiem, ne tikai tiem spējīgajiem," sacīja Indriksone.
Ministre arī papildināja, ka pie mums vidēji viena darba stunda maksā 11 eiro, kamēr vidēji Eiropā tie ir 29 eiro. Šobrīd praktiski jebkāda izmēra uzņēmums piedāvātajās programmās var atrast ko sev, ja vien ir vēlme ko uzlabot un digitalizēt.
"Atbalsta instrumenti ir ļoti atšķirīgi – no neliela atbalsta mazam uzņēmumam savas noliktavas uzskaites sakārtošanai vai klientu datubāzes pilnveidošanai, vai vienkārši labai grāmatvedības programmai, kur vairs nav vajadzīgs grāmatvedis, līdz pat lielu procesu digitalizācijai, iekārtu iegādei, kas būs digitāli vadāmas. Lai atbrīvotu darbaspēku no tām lietām, kur mēs varam to neieguldīt, un koncentrēt tajās biznesa jomās un uzdevumos, kur cilvēku faktors, radošums, uzdrīkstēšanās ir svarīgākā," sacīja Indriksone.
Bet kas praktiski būtu saprotams ar vārdu "digitalizācija"? Skaidroja Ekonomikas ministrijas Valsts sekretāra vietnieks tautsaimniecības jautājumos Raimonds Lapiņš: "Ar digitalizāciju mēs saprotam uzņēmuma pusē relatīvi vienkāršas lietas. Pirmkārt, protams, viss sākas no uzņēmējdarbības vides, tas ir, iespējas izmantot digitālus rīkus, ko valsts nodrošina. Uzņēmumam pašam neizbēgami ir nepieciešams programmnodrošinājums, programmas, kas strādā ar datiem, un iekārtas, ko iespējams vadīt digitāli. Tās ir investīcijas iekārtās un investīcijas IT risinājumos. Lai šos rīkus izmantotu, ir nepieciešamas prasmes. Uzņēmumi, kas jau ir nonākuši lielos eksporta tirgos, parasti vēl digitalizācijas jomā dara ceturto lietu – paši izstrādā digitālus risinājumus un tirgo citiem uzņēmumiem pasaulē.
Šis ir cieši saistīts process: ja nav prasmju, nav iespējams efektīvi izmantot rīkus, un, ja nav vides, nav iespējams šos rīkus saslēgt kopā un maksimāli izmantot."
Lai īstenotu jebko, kas ietilpst zem nupat aprakstītās digitalizācijas šobrīd pieejamas trīs programmas. Praktiski ikvienam – vai tas ir mazs vai liels uzņēmums, nevalstiska organizācija vai valsts kapitālsabiedrība – būs pieejams atbalsts līdz 100 000 eiro šāda tipa projektu īstenošanai.
Savukārt lielie uzņēmumi, kur būtu nepieciešamas kapitāla ziņā lielākas investīcijas, varēs ņemt kredītu līdz 7 miljoniem eiro ar kredīta atlaidi 35% apmērā ar noteikumu, ka atlaide nedrīkst pārsniegt vienu miljonu.
Valsts attīstības bankas "Altum" valdes loceklis Jēkabs Krieviņš skaidroja, kā darbosies kapitāla atlaide: "Kapitāla atlaide – tātad faktiski jūs saņemat aizdevumu un, aizdevuma līgumu parakstot, tiek parakstīti noteikumi, pie kuriem jūs saņemsiet kapitāla atlaidi. Tas ir, mēs nodzēsīsim daļu no aizdevuma. Tātad, ja šajā programmā jūs būsiet izdarījuši digitalizācijas darbu, saņemsiet apliecinājumu, iesniegsiet to mums, un mēs vienkārši nodzēsīsim tos 35%. Tā ir kapitāla atlaide."
Šāda tipa atbalstu kredīta atlaižu vai atbalsta veidā uzņēmēji jau pazīst no citām, piemēram, energoefektivitātes veicināšanas programmām.
Šoreiz jaunums ir granti mazajiem un mikro uzņēmumiem.
"Pirmo reizi mēs ieviešam speciālu maza apmēra grantu maziem uzņēmumiem ar minimālu birokrātijas apjomu.
Tiem uzņēmumiem, kuri nezina vai nav sastapušies ar digitālajiem risinājumiem, ir iespējams pamēģināt ar mazu finansējumu, bet vienlaicīgi ar vienkāršu procedūru," pastāstīja Krieviņš. Šāda grantu vērtība ir 5000 eiro.
Mazliet vēlāk šīm trim programmām pievienosies vēl divas. Vienas mērķis būs pilnveidot Latvijas sīko jeb mikro, mazo, vidējo un lielo komersantu digitālās prasmes, bet otras programmas mērķis būs sniegt grantus jaunu digitālu produktu, tehnoloģiju un pakalpojumu izstrādei.
Protams, ir uzņēmumi, kuri par savu digitalizāciju domā, kuriem ir konkrēti plāni. Pēc "Altum" aptaujas datiem, tādi ir 8% uzņēmēju. Pārējiem nekādu plānu nav.
Tie 8% paši programmas atradīs un tās izmantos, bet, lai palīdzētu pārējiem saprast, kā viņi var savu biznesu uzlabot un attīstīt, palīdzēs Eiropas digitālās inovācijas centri.
Pirms pieteikties kādam digitalizācijas atbalstam, to apmeklējums būs obligāts. Un viņi būs arī tie, kuri novērtē, vai solītā digitalizācija ir veikta jēdzīgi un ar kādu reālu ieguvumu.
"Kad izdzird vārdus "mākoņskaitļošana", "mākslīgais intelekts", tad visi nobīstas. Nē, no tā nav jābīstas. Tas īstenībā beigās ir ļoti vienkārši. Un tur nāk digitālo inovāciju centri, kuri vienkāršā valodā izstāstīs, kas tad ir jādara. Tad pēc tam, kad ir tā iegūtā digitālā ceļa karte, tad jāpiesakās atbalstam, jānoslēdz līgums, tālāk jāveic aktivitātes, pēc tam jāiet atpakaļ uz šiem te digitalizācijas centriem, jāsaņem atbilde, ka, jā, ja veiktās darbības ir patiesas un digitalizācijas ietekme ir. Un tad jānāk atkal pie LIAA, un mēs varēsim nu grantu veidā atmaksāt tās aktivitātes. Līdz ar to sākumā konsultējamies, noskaidrojam, kas ir jādara. Saprotu uzņēmumus līdz kaulam, kā viņš no tā iegūs, un tad nāk pie LIAA, slēdz līgumu, veic aktivitātes. Tad visu ir izdarījis, pārbauda, ka viss ir izdarīts. Un tad saņem atpakaļ naudu," skaidroja Latvijas investīciju attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.
Tātad Eiropas digitālās inovācijas centri izsniegs un sagatavos digitalizācijas ceļa kartes uzņēmumiem, kas arī būs pamats tam, lai varētu pieteikties atbalstam. Latvijā šādu Digitālo inovāciju centru un reģionālo kontaktpunktu izveidei ir atvēlēti 10 miljoni eiro.
